Pēc premjera izdotās rezolūcijas Valsts kancelejā ir ienākuši četri šādi gadījumi - četri līgumi un četri konkursa nolikumi, kuros iekšā ir Eiropas nauda. To kopējā summa ir aptuveni 30 miljoni latu. Viens gadījums ir par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Tie ir Liepājas brīvostas padziļināšanas darbi. Otrs projekts ir saistīts ar Gaiļezera slimnīcas operāciju bloka renovāciju. Trešais ir Gaiļezera slimnīcas operāciju bloka iekārtu iegāde. Bet ceturtais skar rekonstrukcijas darbus Traumatoloģijas slimnīcā. Visos gadījumos Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija konstatēja, ka šie projekti ir finansējami no ES līdzekļiem. Vienā gadījumā Valsts kanceleja lūdza Veselības ministriju precizēt, vai konkursa prasības nav diskriminējošas. Tas bija Gaiļezera operāciju bloka renovācijas konkursa gadījums. Bija noteiktas prasības, kur Valsts kancelejai šķita, ka tās ir noteikti atkārtoti jāizvērtē, lai nav tā, ka konkursa prasības varētu būt negodīgas. Jo tas arī bija viens no premjera rezolūcijas mērķiem. Novērst, ka projektos, kurus uzņēmumi realizē par Eiropas naudu, var rasties zināmas problēmas valstij. Tie līgumi, kurus slēdz valsts uzņēmumi, var radīt juridiskas saistības arī valstij. It īpaši, ja tur ir ārvalstu investori, ir nianses. Pat ja formāli tos neparaksta valsts, var tikt prezumēts, ka valstij ir saistības. Tāpat var būt gadījumi, kad projektos gan ir paredzēta Eiropas nauda, bet kļūst skaidrs, ka par šo naudu tos finansēt nevarēs. Un tie ir gadījumi, kas valstij ir jānovērš. Neapšaubāmi, ka Pasažieru vilciena gadījums bija tas, kurš uzlika punktu uz «i» un lika saprast, ka līdzšinējā iepirkuma sistēma nav pietiekami efektīva.
Vai valdība šādā veidā pārāk tieši neiejaucas uzņēmumu saimnieciskajā darbībā?
Šādas bažas nav apstiprinājušās. Tādā veidā tiek novērsts risks pašiem valsts uzņēmumiem. Valsts kanceleja tiešām nesāks biznesu Latvenergo vai Latvijas valsts mežos. Nekādā gadījumā mēs nenoteiksim, ar kādu materiālu jābūvē valsts ceļi vai ar kādu ekskavatoru jādarbojas valsts mežos. Nav apstiprinājušās arī bažas, ka tas varētu aizkavēt projektu realizācijas gaitu, jo mēs visos gadījumos esam reaģējuši ļoti operatīvi. Kamēr uzņēmums darbojas savā kompetencē, lai tas darbojas un dod rezultātu. Bet, kolīdz uzņēmums rada juridiskas vai finansiālas saistības valstij kā akcionāram, tad, protams, akcionāram ir tiesības iejaukties.
Kādi ir nozīmīgākie tiesvedības procesi, kuros ir iesaistīta Latvijas valsts?
Kopš 2004. gada valdība ir noteikusi gadījumus, kad Valsts kancelejai ir jārunā ar ārvalstu investoriem. Kopš tā laika mums bija izdevies novērst visus strīdīgos gadījumus - vai nu pierādot, ka zināmām investoru pretenzijām nav pamata, vai panākot mierizlīgumu. Pagājušajā gadā viena no tādām redzamākajām lietām bija Latvijas kuģniecībā. Šveices uzņēmums Vitol uzskatīja, ka tam reiderisma ceļā ir atņemta Latvijas kuģniecība. Ka uzņēmums tam formāli pieder, bet tas nevar balsot. Tur tika nomainīta valde un padome, un galu galā tas beidzās ar to, ka investors vērsās pie valdības, sakot, ka tā bizness uz to dienu ir 150 miljoni latu. Valsts kanceleja tūlīt iesaistījās šajā lietā. Jāatzīst, ka tas bija viens no smagākajiem un sarežģītākajiem gadījumiem. Tur bija iesaistīta Maksātnespējas aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, tiesa un pat prokuratūra. Ja tas nonāktu starptautiskajā šķīrējtiesā, mūsu valstij tiktu piestādīts rēķins 150 miljoni latu, un šai summai vēl klāt nāktu tiesāšanās izdevumi. Mēs šajā gadījumā novērsām potenciālo zaudējumu valsts budžetam vismaz 150 miljonu latu vērtībā. Katru gadu nākas saskarties ar dažādām pretenzijām pret valsti, bet šī bija pati lielākā. Savulaik viena no pirmajām lietām, kur Valsts kanceleja bija iesaistīta, bija tā saucamais Lattelekom mierizlīgums. Vēl jāmin kādreizējā lieta par celulozes rūpnīcas kopuzņēmuma projekta izbeigšanu. Arī te mēs panācām, ka problēmas valstij tika novērstas.
Kā sokas mediācijas process Pasažieru vilciena lietā?
Šo jautājumu otrdien ir paredzēts skatīt valdībā. Situācija ir tāda, ka šobrīd visas līguma sarunas pagaidām notiek starp Pasažieru vilcienu un CAF. Mediācijas process ir viens no mierizlīguma panākšanas veidiem, un cerams, ka viss beigsies labi. Līdzko būs kaut mazākās bažas, ka var būt pretenzijas pret valsti, Valsts kanceleja iesaistīsies, bet pagaidām visas sarunas notiek ar valsts uzņēmumu.
Cik skaidrs ir tas, ka šajā Pasažieru vilciena lietā tik tiešām var būt problēmas ar Eiropas naudu?
Tas, ko ir paudusi Finanšu ministrija, - ka konkursa nolikumā bija iekļauts viens līguma teksts un galā ir parakstīts cits. Tā ir tā lielā neatbilstība, kuras dēļ Eiropas nauda, visticamāk, nevarētu tikt piešķirta. Jo runa nav tikai par divām vai trim sīkām lietām. Bet ir ļoti būtiski grozījumi - par otras puses atbildību, par maksājumiem, par zaudējumu atlīdzību, garantijām. Lai to varētu finansēt no Eiropas naudas, šīm neatbilstībām būtu jābūt novērstām.
Gadījumos, kad tiek slēgti šāda mēroga līgumi, uzņēmumi piesaista lielus advokātu birojus. Kāda ir Valsts kancelejas kapacitāte tos izvērtēt?
Jā, to, ko mēs pašlaik veicam, veic vai nu lieli vietējie, vai ārvalstu juridiskie biroji. Kopš 2004. gada mēs arī Valsts kancelejas Juridiskajā birojā esam nodalījuši cilvēkus, kas ar to nodarbojas. Tāpat kā advokāti, mēs izglītojamies, braucam uz konferencēm, sekojam visam līdzi, jo mums tiešām jābūt tajā pašā līmenī. Ja atnāk advokāts, kurš stundā saņem varbūt 900 eiro, tev jābūt gatavam stāties pretī gan zināšanās, gan iemaņās.
Un cik cilvēku ar šīm lielajām lietām nodarbojas Valsts kancelejā?
Mēs Juridiskajā departamentā esam piecpadsmit. Un faktiski katrs jurists vairāk vai mazāk ir bijis iesaistīts kādā lietā. Bet pamatā esam pieci vai seši juristi, kas ar to nodarbojas. Juristi, kas ir iesaistīti sarunās ar ārvalstu investoriem, pēc atalgojuma sistēmas ir iekļauti augstākajā grupā, lai būtu konkurētspējīgi ar privāto sektoru.