Tviterī sekoju putnotājam Kasparam Funtam, kurš azartiski dalās ar dažādu putnu sugu un to uzvedības vērojumiem kā laukos, tā pilsētā visa gada garumā, bet pati gan nekādus putnu datus nefiksēju. Barotavu izliekam jau savlaicīgi, tiklīdz termometra stabiņš noslīd līdz nulle grādiem. Putniem tā jāatrod, jāiepazīst teritorija, jāpierod to apciemot... Amatnieku tirdziņos iespējams iegādāties ļoti glītas putnu barotavas, bet var pagatavot arī paši, taču, kaut arī atbalstu otrās dzīves došanu dažādiem saimniecības priekšmetiem, kuri savas pamatfunkcijas jau nokalpojuši, taču, godīgi sakot, man nešķiet īpaši estētiski, ka pie loga šūpojas izlietota kefīra paka, pārveidota par barotavu. Nu, labi, tas ir gaumes jautājums... Ja esi sācis barot, tev tas jādara līdz pavasarim, jo putni pieradīs un meklēs šeit barību. Spārnoto pilsētnieku dzīvības arī sala laikā nebūs apdraudētas, ja aizmirsīsi ielikt barotavā barību, jo to atrast pilsētā ir arī citas iespējas, taču lauciniekiem gan rūpīgi jāseko līdzi putnu barošanas režīmam, it sevišķi, ja tuvumā nav citu māju. Jo daudzveidīgāka ēdienkarte, jo dažādāki putni nāks ciemos. Viss ir vienkārši - galvenais, lai barība nav sālīta un ar garšvielām. Speķa ādiņas, auzu pārslas, kādi citi graudi, kaltētas ogas... Var pirkt arī zooveikalos gatavos putnu barības maisījumus. Putnu barošana nav pienākums, drīzāk gan izklaide, jo pat ļoti aukstā ziemā tas būtiski neietekmē putnu populācijas skaitu. Taču vari veikt novērojumus, pierakstīt, kādas sugas un cik bieži pamanīji, papētīt viņu uzvedības īpatnības. Laiski, bet interesanti, it sevišķi patika manam kaķim, pat nezināju, ka mājas mīlulī mīt tādi mednieka instinkti - purniņš pieplacis stiklam, spalva sabozta, zobiņi klab!
Latvijas valsts mežu vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka līdzās ierastajiem zvirbuļiem, zīlītēm, baložiem arī pilsētnieki barotavās var sastapt pelēkos un melnos strazdus, kādu dzilnu vai žagatu. Jā, daļa no strazdiem devušies uz siltajām zemēm, bet daži drosminieki palikuši mājās. Jau dažviet manīts pirmais sniegs, bet zilajās debesīs starp rozā un violetiem mākoņiem spīd saule... Ir tik tipiski gausties par Latvijas dabas pelēcību, bet patiesībā pie mums ir ļoti skaisti, ļoti labi. Mums nav ne milzīga sala, kas paņemtu dzīvības, ne svelmaina karstuma, ne plūdu, ne zemestrīču, ne slepkavīgu vētru vai cunami... Daba mūs lutina, tā mums vairāk dod, gandrīz neko neņemot pretī, un, ja notiek katastrofas, tās ir tikai pašu cilvēku darbības rezultāts. Tāpēc atpūties apdomīgi, aizbrauc līdz tuvējam mežam, ievelc plaušās smaržīgu gaisu un ar pateicību un cieņu baudi dzīvi!