«Šīs vietas nav zaudējušas šausmas pat pēc tik ilga laika,» B.Obama sacīja pēc Būhenvaldes krematorijas un baraku apmeklējuma.
Būhenvaldes nāves nometnē no 1937. līdz 1945.gadam bija ieslodzīti aptuveni 250 tūkstoši cilvēku, 56 tūkstoši tika nogalināti. 1945.gada 11.aprīlī nometni ieņēma amerikāņu karavīri.
B.Obama ir pirmais Baltā nama saimnieks, kurš apmeklējis Būhenvaldi. ASV prezidenta nometnes apmeklējumam ir arī personīgs fons. Viens no B.Obamas radiniekiem palīdzējis atbrīvot Būhenvaldes satelītnometni Ordrufu.
Pirms ierašanās Būhenvaldē B.Obama sacīja, ka nāves nometni vajadzētu apmeklēt Irānas prezidentam Mahmūdam Ahmadinedžādam. Irānas līderis vairākkārt apgalvojis, ka holokausts nekad nav noticis. «Viņam vajadzētu tur ierasties,» uzsvēra ASV prezidents. «Man nav pacietības pret cilvēkiem, kas noliedz notikušo. Bet holokausta vēsture nav nekas spekulatīvs.»
Eiropas turneju B.Obama noslēgs sestdien, apmeklējot Franciju. Viņam paredzēts tikties ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un apmeklēt pasākumus 65.gadadienai kopš sabiedroto izsēšanās Normandijā, kas aizsāka izšķirošo cīņu par Eiropas atbrīvošanu no nacisma.