Vismaz pēdējos desmit gadus no vietas Latvijā vienā balsī tika saukts - kā alternatīvu Krievijas dabasgāzei vajag attīstīt zaļo enerģētiku. Skanot saukļiem, ka vajag atbalstīt atjaunojamos energoresursus, tika izgudrota obligātā iepirkuma komponente (OIK), ko visi piemaksājam pie elektrības cenas. Tomēr beigās 70% no OIK saņem nevis AER ražotāji, bet dabasgāzes koģenerācijas stacijas, kas izmanto to pašu Krievijas gāzi.
Un tās patiešām ir lielas naudas summas. Ekonomikas ministrija ziņo, ka kopējā summa, kas 2012. gadā samaksāta par elektrību, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 335 elektrostacijām, ir 207 miljoni latu. Bet kopējais ražotājiem izmaksātais atbalsts virs tirgus cenas - 132, 87 miljoni latu.
Dabasgāzes koģenerācijas stacijām virs tirgus cenas 2012. gadā ir izmaksāti 93, 37 miljoni latu, biogāzes stacijām 22, 98, biomasas elektrostacijām 5,6 , vēja elektrostacijām 4, 26, bet mazajām HES 7,33 miljoni latu.
Te pilnīgi varētu jaunu sakāmvārdu izgudrot, teiksim, ar lāci biedējot, lāča alā tikt iedzītiem. Tātad AER virs tirgus cenas piemaksājam 40 miljonus, bet krievu gāzei 90 miljonus - tāds ir lielās bļaušanas par enerģētisko neatkarību gala rezultāts.
«Ja 70% no visa OIK maksājam Krievijas dabasgāzes atbalstam, mēs paši esam lielākie muļķi,» rezumē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Esam pamatīgi iekrituši.
Turklāt elektroenerģijas cenas Latvijā šobrīd jau ir kļuvušas augstākas nekā Skandināvijas valstīs. Šā gada janvārī elektrība Latvijā bija dārgāka ne tikai salīdzinājumā ar Igauniju, bet pat ar Zviedriju, laikrakstā Dienas bizness atzīmē žurnālists Māris Ķirsons, kurš elektrības cenas atšķirību skaidro galvenokārt ar OIK, kuras īpatsvars elektroenerģijas izmaksā turpina pieaugt. M.Ķirsons vienīgo pagaidu izeju saskata OIK fonda izveidē, kā liktenis ir valdības rokās.
Latvijas elektrības cena ir uzskatāms enerģētikas politikas fiasko. Tā liecina, ka nevis kaut kas, bet viss tajā ir bijis nepareizi - ko ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pieklājīgi dēvē par «sistēmisku problēmu». Elektrības cena Latvijā ir visspilgtākā liecība arī izcilajai SPRK darba efektivitātei. Protams, pēdiņās.
Un tomēr mēs nevar nepamanīt vienu pamatīgu faktu. Atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām faktiski ir siltumapgādes izmaksu šķērsubsīdija iedzīvotājiem. Ja mēs nepiemaksātu šos 93 miljonus no OIK gāzes koģenerācijas stacijām, apkures rēķini daudziem iedzīvotājiem būtu vēl augstāki. Jo koģenerācijas stacija nozīmē, ka blakus elektrībai tā ražo arī siltumu pilsētas komunālajai apgādei.
Mēs esam dabūjuši koku ar diviem galiem. No vienas puses, iet bojā Latvijas energoietilpīgā rūpniecība, piemēram, Liepājas metalurgs, kam 12 miljoni gadā jāpiemaksā par OIK. No otras puses, bez OIK mēs, iespējams, jau būtu nonākuši pat pie sociāliem nemieriem mazajās pilsētās, kurās iedzīvotāju dzīves līmenis ir drausmīgs.
Veiksmes stāstā noklusētais - plašu iedzīvotāju slāņu nabadzība - ir tas, kā dēļ tiek būvēta absolūti nepareiza enerģētikas politika, kas grauj Latvijas ekonomiku.