«Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir cilvēku tiesības izvēlēties, ko darīt konkrētā situācijā. Nepiedalīšanās arī ir viedokļa paušana,» Dienai uzsvēra bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš. Viņa politiskā pieredze ļauj secināt - neiešana uz vēlēšanām nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir vienaldzīga valsts, vara un tas, ko politiķis dara. Piedāvājums noteikt, ka vēlēšanās jāpiedalās obligāti, būtu uzskatāms par demokrātijas ierobežojumu. J. Lagzdiņam arī grūti iedomāties, kā varētu cilvēkus par to sodīt un kā to praktiski īstenot, jo ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēks objektīvu apstākļu dēļ nav varējis aiziet uz vēlēšanām. Piemēram, deklarētā adrese ir Latvijā, bet dzīvesvieta ārvalstīs, kur nav iespēja nobalsot par Latvijas partijām.
Līdzīgos uzskatos bija arī aptaujātie Saeimas frakciju pārstāvji Lolita Čigāne (Vienotība), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs), Augusts Brigmanis (ZZS) un Gaidis Bērziņš (NA). «Tas izskatītos pēc pilsoņu vajāšanas, nemaz nerunājot par administratīvo slogu,» teica L. Čigāne. Viņa uzskata, ka partiju pienākums ir ieinteresēt savus vēlētājus piedalīties vēlēšanās. Arī V. Agešins uzskata, ka visu nosaka partiju spēja pārliecināt par savu piedāvājumu - ja tāda nav, cilvēki neiet balsot. V. Agešins norāda, ka politiķiem ir jāprot uzrunāt tos cilvēkus, «kas dzīvo savu dzīvi un nekad nepiedalās vēlēšanās». Viņš nepieļauj domu, ka varētu noteikt administratīvus sodus par nepiedalīšanos vēlēšanās. Savukārt G. Bērziņam diskusijas par obligāto balsošanu atsauc atmiņā padomju laikus. Viņaprāt, jautājums ir par to, kā politiķi spēj pārliecināt pilsoņus, ka katra balss vēlēšanās ir nozīmīga.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā sniegtā informācija liecina, piemēram, ka Kiprā obligātās vēlēšanas ir noteiktas valsts konstitūcijā jau 1960. gadā. Valstīs, kur balsot jāiet obligāti, ir arī paredzēti sodi par nepiedalīšanos vēlēšanās, taču Kiprā, Luksemburgā un Grieķijā tos praktiski nepiemērojot. Luksemburgā var noteikt naudas sodu no 100 līdz 250 eiro pirmajā reizē, bet no 500 līdz 1000 eiro, ja prasība nav ievērota atkārtoti. Personām, kas vecākas par 75 gadiem, nav obligāti jābalso. Beļģijā sods ir no 30 līdz 60 eiro. Ja 15 gadu laikā nav balsots četras reizes, tad uz desmit gadiem var zaudēt tiesības piedalīties vēlēšanās.
Nesen EP Informācijas birojs rīkoja diskusiju, kurā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka arī izteica šaubas, vai prasība obligāti balsot varētu veicināt cilvēku līdzdalību vēlēšanās. Drīzāk būtu otrādi - tas varētu izraisīt pretestību, jo, «ja man kaut kas ir jādara obligāti, tad es negribu to darīt,» teica I. Šteinbuka. Vēlēšanu mērķis ir nodrošināt pilsoņu uzticēšanos varai, ko nevar izdarīt, ja vēlēšanās ir jāpiedalās visiem, uzskata A. Cimdars. Sabiedrībā ir izskanējis ierosinājums celt aktivitāti, dodot iespēju balsot jebkurā iecirknī, tajā pārbaudot, vai pilsonis jau nav nobalsojis citur. EP Informācijas biroja pārstāve Marta Rībele sacīja, ka Lietuvā tas jau tiek praktizēts, taču Latvijā liela daļa iecirkņu iekārtoti skolās, kur nav tādu tehnoloģisko iespēju.
«Bail pat iedomāties, kas būtu, ja Latvijā noteiktu obligātu balsojumu. Finanšu ministrijai uzreiz alkatīgi iegailētos acis iekasēt prāvu summiņu, nebalsotājiem uzliekot naudas sodus. Bailēs no tā vēlēt dotos daudz pilnīgi neieinteresētu cilvēku, un varam vien minēt, ko viņi tur sabalsotu,» tā nesen intervijā portālam Latvijas Vēstnesis sacīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pieļaujot arī protesta balsojumus. Viņaprāt, tādā gadījumā labējās partijas zaudētu daļu atbalstītāju, taču iegūtu pretējā flanga un «arī dažādi margināli politiskie spēki, kuriem rastos iespēja pārvarēt piecu procentu barjeru». Jau iepriekš J. Ikstens minējis, ka, nosakot pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, nav iespējams ņemt vērā patieso vēlētāju skaitu, jo daudzi cilvēki ir šeit deklarēti, bet no valsts aizbraukuši. Kā eksperti, tā politiķi uzsvēra, ka zemā līdzdalība EP vēlēšanās neļauj izdarīt secinājumus par aktivitāti Saeimas vēlēšanās, kurās tā noteikti būšot lielāka, jo cilvēkiem ir daudz lielāka izpratne par to, ar ko nodarbojas Saeima, bet maza interese par EP. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 30,24% balsstiesīgo pilsoņu jeb 445 225 vēlētāji.