«Patiesā labuma guvēju reģistrs atklātu ne vien to, kam kas pieder, bet arī par patiesā labuma guvējiem, pat neskatoties uz trasta līgumiem, piemēram, ja visa uzņēmuma peļņa caur trastu aiziet kādai trešajai personai. Tiek lēsts, ka šādā veidā grozās līdz pat 5% pasaules iekšzemes kopprodukta - tie ir triljoni. Tepat Eiropā valstu kasēm garām paiet iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi, jo patiesā labuma guvēji tos nemaksā,» jaunu noteikumu nepieciešamību pamato K. Kariņš.
Reģistrs būtiski atvieglotu darbu tiesībsargājošajām iestādēm, kas varētu īsā laikā noskaidrot patiesā labuma guvējus dažādos uzņēmumos. Savukārt negodīgiem komersantiem būtu jāiespringst un jārēķinās ar lielākiem riskiem, jo vairs nevarētu slēpties aiz Eiropas tiesību aktiem. Tā vietā nodokļu apiešanai būtu jāmeklē citi ceļi, kas daudzos gadījumos varētu nebūt ekonomiski izdevīgi.
«Piemēram, Latvijā ir divu veidu uzņēmumi - vietējie, kas pakļaujas mūsu valsts likumdošanai, maksā nodokļus, sniedz gada pārskatus, un starptautiski, no kuriem daudzi ir tā sashēmojuši ar ofšoriem, ka pilnā apmērā nodokļus nemaksā nekur. Līdz ar to abas grupas neatrodas vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Latvijā pārsvarā ir mazi uzņēmumi, kas kā šķira nevar atļauties algot juristus, lai saprastu, kā likumus apiet un veidot vairāku pakāpju starptautiskas shēmas. Patiesā labuma guvēju reģistrs Eiropas atklātības latiņu paceltu tuvāk mūsējai,» norāda K. Kariņš.
Starp ES dalībvalstu pārstāvjiem gan vēl nav vienprātības par šāda reģistra publiskumu. Vieni uzskata, ka tam jābūt pieejamam ikvienam iedzīvotājam, citi - ka tikai tiesībsargājošajām iestādēm. Noraidošu pozīciju ieņēmušas Kipra un Grieķija - ne viena, ne otra valsts šo ieceri neatbalsta.
Neskatoties uz to, Latviju pārstāvošā deputāta virzītie grozījumi sasnieguši finiša taisni un pēc februārī paredzētā balsojuma Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejā K. Kariņam vēl būs jāvienojas par likumprojekta gala versiju ar Eiropas Padomi, pēc kā sekos Parlamenta balsojums. Tomēr ir bažas, vai likumprojektu paspēs pieņemt līdz nākamajam EP sasaukumam. Pats deputāts pauž pārliecību, ka likumprojekts, kas visām dalībvalstīm liks izveidot vienotu reģistu, tiks pieņemts - ja ne Grieķijas prezidentūras laikā, tad nākamā gada pirmajā pusgadā, kad prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Latvija. Līdz tam likumprojekts gan paliktu karājoties gaisā.
Jāpiebilst, ka iecerētā reģistra izveide aizņems vairākus gadus - pirmām kārtām katrai dalībvalstij būs jāizveido nacionālā datubāze, tad sekos ES iestāžu darbs, lai tos apvienotu pēc līdzīgiem parametriem, ņemot vērā, ka starp valstīm pastāv atšķirības uzņēmumu īpašnieku kategorijās un citās niansēs. Turklāt ne tuvu ne visas ES dalībvalstis pilda jau esošās prasības par datu digitalizāciju - ja Latvijā uzņēmumu reģistrs ir elektronisks, tad, piemēram, Kiprā tas joprojām ir arhaiskā papīra formā. Turklāt dokumenti netiek arī sistematizēti, tādējādi pārējām dalībvalstīm apgrūtinot informācijas saņemšanu par tur reģistrēto uzņēmumu īpašniekiem.