Divu tirgus pētījumu uzņēmumu - BVA un OpinionWay - šonedēļ publicētie jaunākie politiķu reitingi rāda, ka oktobrī par F. Olandu gatavi balsot tikai 26% Francijas iedzīvotāju. Tā ir pirmā reize kopš Piektās republikas dibināšanas 1958. gadā, kad valsts prezidenta popularitātes reitings ir zem 30%, raksta Bloomberg.
BVA aptaujā septembrī F. Olandu atbalstīja 32% franču, bet OpinionWay vēsta, ka pēdējā mēneša laikā prezidenta reitings ir sarucis par trīs procentpunktiem.
BVA apgalvo, ka 97% labējo vēlētāju ir negatīvs viedoklis par sociālistu prezidentu. Tik augsts nepopularitātes līmenis citu partiju atbalstītāju vidū neesot bijis nevienam iepriekšējam prezidentam, pat ne F. Olanda priekšgājējam konservatīvajam Nikolā Sarkozī, kurš bija izteikti naidīgs pret kreisi noskaņotiem vēlētājiem.
Prezidenta popularitāte turpina samazināties arī starp Sociālistu partijas atbalstītājiem. Pašlaik tā ir noslīdējusi līdz 52% no aptuveni 90% 2012. gada maijā, kad F. Olands stājās amatā.
Pagājušajā nedēļā franču labējā laikrakstā Le Figaro publicētā aptaujā tikai katrs piektais respondents bija pārliecināts, ka F. Olands uzvarēs arī 2017. gadā paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Analītiķi uzskata, ka F. Olanda zemā popularitāte atspoguļo Francijas sabiedrības neapmierinātību ar jau veikto un plānoto nodokļu palielināšanu, augsto bezdarbu un sociālistu valdības pret imigrantiem vērsto retoriku.
Eirozonas otra lielākā ekonomika ir izgājusi no recesijas, tomēr vairums franču to nejūt savos maciņos, jo uz viņu pleciem ir viena no lielākajām nodokļu nastām pasaulē. «Franči jūt, ka nodokļi pieaug, bet viņu pirktspēja samazinās. Viņi balsoja par Olandu, jo domāja, ka varēs atļauties taupību, par ko maksās bagātie. Tagad viņi saprot, ka tas nav iespējams. Šeit nav pietiekami daudz bagātnieku,» uzskata profesors Lorāns Dibuā no Parīzes Politisko pētījumu institūta.