Kastes dibenā tiešām redzama visa Agneses izstāde _Sīktēli._ Pastmarkas lieluma miniatūrās fotogrāfijās, kas ar divām kniepadatām piestiprinātas pie klucīšiem, notverti tēli un detaļas no divām pilsētām - dzimtās Rīgas un Parīzes, kur Agnese mākslinieku rezidencē _Cite des Arts_ pavadījusi divus ziemas mēnešus. Mazs mazītiņš VEF. Balts pleķītis mazā pirkstiņa nospieduma lielumā ar pazīstamām Rīgas Baltā nama - Operas aprisēm zilganmelnā tumsā. Vienkārši baloži. Hm, mūsējie? Parīzieši? «Tie ir Parīzes baloži pie Sēnas kādā svētdienas rītā,» atklāj Agnese Zeltiņa. Šīs ir tikai dažas ainiņas, kurās varēs iedziļināties galerijas _Istaba_ bufetes apmeklētāji, gaidot pasūtījumu un ļaujot klejot skatienam gar sienām. Ar saimnieces Lindas Lūses laipnu atļauju fotogrāfijas būs piestiprinātas pie galdiņiem acu augstumā. Kopš pirmās personālizstādes 2007. gadā mainījusies fotogrāfes izpratne par pašu izstādi. «Visu tomēr vajag tvert vieglāk. Tā būs mazliet spēlīte.» Tomēr kopējais nolūks ir visai nopietns, taču ne moralizējošs. «Ikdienā man pietrūkst laika detaļām. Sīkām detaļām, kas bagātina un krāso ikdienu.» Fotogrāfe pieļauj, ka citiem ir līdzīgas izjūtas. Vai tiešām laikmets ir tik drudžains, kā tiek daudzināts? Vai nav arī pašu kūtrums koncentrēties un iet tālāk par virspusējību? «Ir tomēr drudžains. Mani tas skar. Man ir grūti koncentrēties skrējienā,» saka fotogrāfe. Viņa novērojusi, ka lielformāta fotogrāfiju izstādēs cilvēki parasti ieskrien un divās trīs sekundēs viņiem viss ir skaidrs. Patīk - nepatīk, un prom ir. «Mans mērķis ir, lai ieskatās,» stāsta fotogrāfe, cerot, ka izvēlētais formāts nav par mazu, lai ieskatīšanās beigtos ar savilktu pieri un galvassāpēm.
Kā fotogrāfe izkarojusi sevī tiesības paskatīties uz Parīzi savām acīm? Kā ar bēgšanu no klišejām? «Pirmās divas nedēļas es gribēju piespiest sevi nebildēt nemaz,» stāsta Agnese Zeltiņa. Tomēr šādu «gavēni» profesionālam fotogrāfam nav nemaz tik viegli izturēt. No atturēšanās viņu izsitis kāds skats. Milzīgās stikla lampas, kuras Ziemassvētku Parīzē grasījās izkarināt, viņai tomēr bija vajadzīgas.
Bet vēl grūtāk ir fotografēt savā pilsētā. Lietas, kam ej garām katru mīļu dienu. To Agnese Zeltiņa pārbaudījusi uz savas ādas kā viena no ceļveža Another Travel Guide Rīga fotogrāfiem. Piemēram, lai nofotogrāfētu Operu tā, kā pašai patīk, viņa dabūjusi ieņemt kanāla bebru skatpunktu, aiz aukstuma dzert konjaku un iedraudzēties ar somu tūristiem.