Sociālists N. Maduro, kurš tika ievēlēts amatā pērn aprīlī pēc ilggadējā prezidenta Ugo Čavesa nāves, pirmdien pēc tikšanās ar Dienvidamerikas Nāciju savienības valstu ārlietu ministriem paziņoja, ka otrdien ir gatavs tikties ar opozīcijas pārstāvjiem un piedāvāt viņiem «ļoti pozitīvu miera vēsti».
«Mums ir nepieciešams miera process, kas sadziedētu ielu protestu radītās rētas un atstātu pagātnē valsts apvērsuma mēģinājumu,» paziņoja N. Maduro, kārtējo reizi uzsverot savu pārliecību, ka valstī notiekošo protestu mērķis ir gāzt pašreizējo valdību.
Pēdējos desmit gados plašākās demonstrācijas sākās 4. februārī kā studentu protesti valsts rietumu štatos Tačirā un Meridā. Studenti pieprasīja varasiestādēm pastiprināt drošību studentu pilsētiņās pēc tam, kad kāda studente bija ziņojusi par izvarošanas mēģinājumu.
Pēc nedēļas protestos iesaistījās opozīcija, kas Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un citviet rīkoja demonstrācijas pret sociālistu valdību, kuru vaino noziedzības pieaugumā, augstajā inflācijā, kas ir pārsniegusi 50% robežu, un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, piena, miltu, ziepju un tualetes papīra, deficītu.
Sākotnēji miermīlīgie protesti drīz vien pārauga sadursmēs starp opozīcijas atbalstītājiem un drošības spēkiem. Viens no opozīcijas līderiem - Leopoldo Lopess - ir ieslodzīts uz apsūdzību pamata par musināšanu uz vardarbību.
Opozīcija paziņoja, ka sēdīsies pie viena galda ar N. Maduro tikai pēc tam, kad atbrīvos L. Lopesu un citus arestētos protestu dalībniekus, kā arī izveidos neatkarīgu komisiju, kas izmeklēs demonstrantu nāves gadījumus.
Valdības oponenti arī pieprasa, lai sarunās kā vidutājs piedalītos kāda trešā puse un sarunas tiktu pārraidītas tiešraidē televīzijā un radio.