Opozīcija joprojām ir pret minētajiem grozījumiem, jo nevar piekrist tam, ka pēc 2015. gada likumu ierosināšanai būs jāsavāc vienas desmitās daļas jeb vairāk nekā 154 000 parakstu.
Grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu jau ir ar tik senu vēsturi kopš to pieņemšanas Saeimā jūnijā, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei (Vienotība) ceturtdien Saeimas sēdē nācās atgādināt, kas pa šo laiku ir noticis. Valsts prezidents Andris Bērziņš tos divas reizes atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Pirmo reizi tas notika pēc tam, kad 38 opozīcijas deputāti lūdza prezidentu apturēt likuma izsludināšanu, kas nebija iespējams, jo tajā bija vēlāk atsevišķi nodalītā norma par ES pilsoņu iniciatīvu. Tagad koalīcija ir vienojusies par visiem pieņemamu parakstu slieksni un likumprojekts tiek vēlreiz skatīts Saeimā, bet jau kā steidzams divos lasījumos. Tā pieņemšana galīgajā lasījumā paredzēta 8. novembrī. Debatēs I. Čepāne sacīja, ka varbūt jādod iespēja tautai referendumā izteikt attieksmi pret šiem grozījumiem likumā, bet pagaidām opozīcija vēl negatavojas vākt parakstus pēc likuma pieņemšanas.
Dana Reizniece-Ozola sēdē uzsvēra, ka Zaļo un Zemnieku savienībai nav iebildumu pret to, ka būs nepieciešams savākt 30 000 parakstu, ko frakcija pati iepriekš bija ierosinājusi. «Mūs uztrauc, kas notiks pēc 2015. gada, kad tautai būs jāsavāc 150 000 parakstu,» teica D. Reizniece-Ozola. Valērijs Agešins (SC) līdzīgas bažas izteica asāk: «Pieņemot šādus iedzīvotājiem nedraudzīgus un praktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts var noslīdēt vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt procesus.» Savu uzstāšanos SC pārstāvis beidza ar aicinājumu «balsot pret šo nedemokrātisko domāšanas recidīvu». Koalīcijas deputāti savukārt norādīja, ka zemo barjeru, kas ir 10 000 parakstu, atsevišķas cilvēku grupas izmanto, «lai traucētu valsts attīstību», kā sacīja Valdis Liepiņš (RP).