Aptaujas rezultāti gan tiek interpretēti dažādi - paši pētījuma autori to uztver kā Latvijas izmiršanas vēstnesi, kamēr demogrāfi divus bērnus katrai sievietei uzskata par ideālu, uz kuru tiekties.
Ideāls, uz kuru tiekties
Uz jautājumu, cik bērnu jūs pats vēlētos, ja tiktu nodrošināti nepieciešamie materiālie apstākļi, 46% cilvēku norādīja, ka tie nebūtu vairāk par diviem bērniem, līdz ar to vidēji - 2,51 bērns uz sievieti. Tas varētu nozīmēt, ka lielāks valsts finansiālais atbalsts nebūtu iemesls, lai ģimene pieņemtu lēmumu par labu daudzbērnu ģimenei, uzskata pētījuma autori.
Demogrāfs Ilmārs Mežs gan norāda, ka pētījuma dati interpretēti nepareizi. Lai novērstu bažas par Latvijas iztukšošanos, vidēji divi bērni jau ir ļoti labs rezultāts, bet 2,5 ir ideāls, uz kuru tiekties. Reālā situācija patlaban krietni atpaliek - šogad Latvijā vidējais bērnu skaits uz sievieti varētu sasniegt 1,4 bērnus. Pēc demogrāfa domām, tieši palielinātais valsts atbalsts ir šā gada dzimstības pieauguma iemesls. Viņš gan piekrīt, ka ar šādiem stimuliem ietekmēt var tikai tos, kuri bērnu vēlas. Tiem, kas ģimenes pieaugumu nevēlas, var dot pat 1000 eiro, bet tas neko nemainīs.
Svarīga attieksme
Vienlaikus gan I. Mežs, gan Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka norāda - nozīme ir ne tikai materiālajam atbalstam, bet arī citiem apstākļiem. Svarīgi mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem un jaunajiem vecākiem, piemēram, elementāri palaižot apsēsties sabiedriskajā transportā grūtnieces. Tāpat svarīgs ir jautājums par bērnu pieskatīšanu. S. Salaka uzsver, ka faktori, kas ietekmē lēmumu par bērna radīšanu, ir gan nodarbinātība, gan izglītības pieejamība un dzīves apstākļi. Piemēram, daudzām jaunajām ģimenēm ilgstoši nākas dzīvot īres dzīvokļos, kas var radīt nedrošību. Tomēr Māmiņu kluba vadītāja atgādina Igaunijas pieredzi, kur, palielinot valsts ģimenes pabalstu, pieauga arī dzimstības rādītāji. No tā var secināt, ka finansiālajam atbalstam no valsts ir nozīme.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks gan norāda, ka bērna radīšana nav ekonomisks lēmums. Racionāli apsverot, nav izdevīgi, ja bērnu skaits ir lielāks par vienu vai diviem. Tas prasa lielus ieguldījumus, un atdeve ir samērā maza. Cilvēkiem var piemaksāt, bet finansiāls stimuls domāšanu nemainīs. Pamatā to ietekmē dažādi kultūras apsvērumi par to, kas cilvēkam ir vai nav jādara, lai viņu uzskatītu par pieaugušu sievieti vai vīrieti. Viens bērns stereotipiskā domāšanā ir vajadzīgs, lai sieviete un vīrietis pierādītu, ka ir pieauguši sabiedrības locekļi. Tomēr Latvijā kopējā sabiedrības attieksme pret bērniem ir neviennozīmīga. Līdz ar to, domājot par valsts ģimenes politiku, ir labāk to veidot kopsolī ar sabiedrības uzskatiem, nevis mēģināt tos lauzt ar kaut kādu noteikumu palīdzību. «Ja jau ir tā, ka tiek uzsvērts, ka sievietei jādzemdē bērni, tad jāveido tāda sabiedrības un valsts attieksme, kas demonstrē to, ka bērni tiešām šeit ir gaidīti un vēlami,» Dienai uzsvēra K. Sedlenieks.
Ņems vērā
Šī pētījuma datus Labklājības ministrija (LM) plāno ņemt vērā, veidojot ģimenes politiku. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Maksims Ivanovs Dienai gan atzīmēja, ka ministrija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka bērnu pabalstu apmēru paaugstināšanu nevar uzskatīt par universālo un efektīvāko līdzekli dzimstības veicināšanai. Pabalstu politikas pilnveidošanai jārisinās paralēli ar bērnu aprūpes un nodokļu atvieglojumu sistēmu pilnveidošanu, reemigrācijas pasākumiem, mājokļa un pabalstu politiku, sieviešu nodarbinātības līmeņa veicināšanu un citiem pasākumiem.