Valdība par naudas pārdali lēma, jo pēc iepriekšējās valdības sēdes, kurā vienojās par tā saukto māmiņu algu jeb vecāku pabalstu samazināšanu par bērniem, kas dzimuši pēc 1.jūlija, amatpersonas guvušas pārliecību - šāds lēmums nozīmētu vecāku, kuri gaida mazuļus, vēršanos Satversmes tiesā. Meklējot kompromisu, valdībā tika iesniegti jauni Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumi, kas paredz ievērot 306 dienu principu pēc grozījumu spēkā stāšanās. To pieņemšana nozīmētu, ka visas tās mātes, kuras līdz budžeta grozījumu spēkā stāšanās brīdim (1.jūlijs) būs reģistrējušās bērna gaidībām, māmiņu algu varēs saņemt pēc šobrīd spēkā esošās kārtības - 70% apmērā no sociālo iemaksu algas. Vecāku pabalstu pilnā apmērā varēs saņemt arī strādājošie vecāki. Ar otrdien valdībā konceptuāli atbalstītajiem, taču galīgi neapstiprinātajiem priekšlikumiem paredzēts, ka izmaiņas vecāku pabalstu izmaksas kārtībā attieksies tikai uz tiem vecākiem, kuru bērni dzims pēc nākamā gada maija. Izmaiņas paredzēs, ka māmiņu algu nemaksās strādājošiem vecākiem, kuru bērni dzims 306 dienas pēc 1.jūlija. Griestu nebūs, taču tiks noteikts, ka tiem, kam alga ir līdz 500 latiem, pabalsts būs 70% no pamatalgas, taču tie, kam alga pārsniedz šo slieksni, varēs saņemt pabalstu 50% apmērā. Kompromisi pagaidām neattiecas uz ģimenes valsts pabalstiem un piemaksām pie bērna piedzimšanas pabalsta, proti, valdība otrdien neizlēma, vai jāmaina pirms nedēļas nolemtais, ka no 1. jūlija tiks atcelts ģimenes valsts pabalsts par bērnu līdz gada vecumam un piemaksa pie piedzimšanas pabalsta.
Valsts budžeta grozījumu rāmi atkāpšanās no māmiņu algu samazināšanas jau no 1.jūlija nemaina - aizvien paredzēts, ka šogad kopbudžeta (valsts un pašvaldību budžetu) deficīts nepārsniegs 7% no iekšzemes kopprodukta, veidojot 989,9 miljonus latu. Tas, vai valdībai to izdosies īstenot, pagaidām ir diskutabli, jo, kā liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotie dati, līdz 10.maijam valsts kopbudžeta deficīts bija jau pārsniedzis 330 miljonus latu, tas ir, jau trešdaļu no gadā kopumā plānotā roba.
Valdība to finansē ar ārvalstu aizdevēju līdzekļiem - iepriekš noslēgtās vienošanās paredz, ka jūnijā valsts kasē no ārvalstu donoriem jāienāk 1,19 miljardiem latu. Tiesa, lielākie aizdevēji Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds (svf) norādījuši, ka naudu Latvija nevarēs saņemt, kamēr parlaments nebūs pieņēmis budžeta grozījumus. Turklāt vēl aizvien nav zināms, vai aizdevēji akceptēs budžeta grozījumus, kas veidoti, atkāpjoties no sadarbības memorandos noteiktā - šā gada budžetu veidot ar 4,9% deficītu.
Sarunas ar SVF notiks nākamnedēļ. Valdība izskatīšanai Saeimā budžetu plāno iesniegt 1.jūnijā. Kopējie valsts tēriņi līdz ar grozījumiem samazināti par 113 miljoniem latu. Izdevumi plānoti 4,9 miljardu latu apmērā. IK kritums lēsts 12%, lai arī jaunākas prognozes liecina, ka tas būs vēl lielāks.