Finansējumu pabalstiem nākamgad paredzēts saglabāt šī gada līmenī, taču būs izmaiņas to izmaksas kārtībā. Prognozējot garantētā minimālā ienākumu līmeņa un dzīvokļu pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu par 20%, dome abiem piešķirs vairāk naudas, uz palielinājuma rēķina ierobežojot pabalstus mājokļa pielāgošanai invalīdiem u.c. Dome piešķirs arī vienreizēju 30 latu pabalstu pārtikas iegādei trūcīgām un mazturīgām ģimenēm, kā arī pedagogiem nodrošinās 50% atlaidi sabiedriskajā transportā.
Par prioritāti var uzskatīt arī sabiedrisko kārtību, jo Rīgas pašvaldības policijā atalgojums samazinās tikai par 5%. Pārējo domē strādājošo algas samazināsies vidēji par 22%.
Paši deputāti savas algas brīvprātīgi cirpt nesteidzas, taču tas viņiem būs jādara, jo otrdien Saeimā pieņemtais likums par vienotu atlīdzības sistēmu valsts un pašvaldību institūcijās paredz, ka augstākā alga būs premjeram. Pašreiz tā ir 1908 lati pirms nodokļu nomaksas, taču Rīgas mērs un viņa vietnieks saņem attiecīgi 2448 latus un 2040 latu mēnesī.
Domes opozīcijai par budžetu ir vairāki iebildumi, būtiskākais no tiem - lielais iztrūkums. Lai arī koalīcija apņēmusies to samazināt no šī gada 13,2% līdz 5,2% nākamgad, deputāts Edgars Jaunups (JL) uzskata, ka «daudz ko vēl var konsolidēt uz centrālās pārvaldes rēķina».
N.Ušakovs uzsver, ka ir notikusi iestāžu reorganizācija, kas ļaus ietaupīt 5,2 miljonus. Tiesa, vairāki solījumi palikuši nepildīti. Drīz pēc vēlēšanām LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Ameriks minēja, ka «no deviņām aģentūrām labākajā gadījumā varētu palikt divas», bet saglabātas ir četras - Rīgas dārzi un parki, Rīgas gaisma, Rīgas Pieminekļu aģentūra un Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
N.Ušakovs neredz iespēju samazināt deficītu vēl vairāk. Arī Rīgas popularizēšanai atvēlētie divi miljoni, kas, pēc vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) teiktā, budžetā nākamvasar varētu vēl dubultoties, esot minimālā summa: «Pirmā reklāma, ko ieraudzīju Maskavas metro, bija aicinājums apmeklēt Tallinu. Mēs vienkārši nevaram atļauties Rīgu nereklamēt.»
20 miljonu latu iztrūkumu nākamgad dome plāno dzēst no uzkrājumiem, kas jau tā no 86 miljoniem latu sarukuši līdz 22 miljoniem. DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka Rīgai nevajadzētu būt pārāk optimistiskai par drīzu ekonomikas augšupeju: «Rīgas paģiras no krīzes varētu būt ilgākas nekā citur Latvijā, jo tieši Rīga ir tā vieta, kur nekustamo īpašumu burbulis pūtās.»