S. Šimfa par LM koncepcijā piedāvātajām izmaiņām pabalstu veidos saka - «katrā variantā ir kāds labs grauds, bet šie graudi vēl jāliek kopā, lai būtu labs risinājums», kas padarītu sociālās palīdzības sistēmu efektīvāku. Vēl esot nepieciešamas plašākas diskusijas. Maija pirmajā pusē LM iesniedza reformas koncepcijas projektu LPS, lai tā līdz 1. jūlijam sniegtu saskaņotu pašvaldību viedokli. LM vēstuli saņēma otrdien vakarā, tādēļ vēl nevarēja vēstuli komentēt.
Kā Dienai norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, LM izstrādātās koncepcijas būtība ir darīt pabalstus mazāk pievilcīgus un veicināt cilvēku atgriešanos darba tirgū un pašiem nopelnīt iztiku. «Tā ir faktiski atgriešanās pie pirmskrīzes situācijas,» saka I. Jaunzeme. GMI līdzfinansēšana no valsts naudas nākamgad noteikti vairs neturpināšoties, tas ir bijis krīzes laika risinājums sociālā drošības tīkla ietvaros.
LM koncepcijas projektā viena no iespējamajām izmaiņām paredz, ka turpmāk līdzšinējo GMI līmeņa pabalstu varētu aizstāt pašvaldības finansēts iztikas pabalsts 35 latu apmērā (GMI līmenis pieaugušajam šobrīd 40 latu, bērnam - 45) un papildus ieviestu valsts 50% apmērā līdzfinansētu īslaicīgu integrācijas pabalstu 70 latu apmērā, tas attiektos uz ļaudīm, kuri motivēti atgriezties darba tirgū.
Vērtējot koncepciju, LPS norāda - sociālās palīdzības sistēmu nevar padarīt mērķētāku un kvalitatīvāku, ja nav sakārtotas proporcijas starp minimālo algu un sociālās palīdzības pabalstu lielumiem, nav ievērojami samazināta pelēkā ekonomika, kā arī nav atrisināts jautājums par visu sociālajiem dienestiem nepieciešamo datu ieguvi tiešsaistes režīmā lēmuma pieņemšanai par klienta tiesībām saņemt sociālo palīdzību. Ja plānots atteikties no trūcīgas personas (ģimenes) statusa, tad esot jādomā par līdzvērtīgu kārtību, lai arī turpmāk nodrošinātu iedzīvotājiem atbalstu medicīnas, izglītības, nodokļu, transporta un mājokļu sfērā.
Par priekšlikumu ieviest iztikas pabalstu 35 latu apmērā S. Šimfa saka - koncepcijā nav paredzēts pienākums līdzdarboties savas situācijas uzlabošanā, līdz ar to sanāk, ka cilvēki nāktu uz pašvaldību kā uz kasi saņemt naudu. Lai arī LM uzskata, ka šo pabalstu finansētu pašvaldības, LPS viedoklis - iztikas pabalsts jāmaksā no valsts budžeta, turklāt visiem jāpiešķir pēc vienotiem nosacījumiem.
LPS arī kritizē to, ka visos koncepcijas variantos par galveno kritēriju pabalsta izmaksai ņemts fakts, vai persona atradusi darbu. Tas neesot objektīvs rādītājs. Piemēram, Alūksnes novadā Nodarbinātības valsts aģentūrā fiksētas tikai 17 brīvas darba vietas, bet pabalstu saņēmēju vidū - 476 bezdarbnieki. Ja nav pietiekams darba vietu piedāvājums, nevarot šādu kritēriju ņemt par pamatu integrācijas pabalsta piešķiršanai, uzskata LPS. Integrācijas pabalsts, pēc LPS domām, pienāktos, ja klients līdzdarbojas, ir sagatavots un motivēts darbam. «Citādi integrācijas pabalstus saņems tikai ekonomiski aktīvajos reģionos,» saka S. Šimfa. LPS konstatējusi, ka visi koncepcijas piedāvātie varianti prasa ievērojamu finanšu līdzekļu palielinājumu no pašvaldību budžeta un prasa garantijas no valdības, ka pašvaldību ieņēmumu bāze atbilstoši palielināsies.