Termins «ārsts psihoterapeits» norāda, ka šis speciālists ir ar ārsta izglītību, kas ir būtiski. Šāds cilvēks var redzēt pacienta veselību kopumā. Lai gan psihoterapijas pamatā ir psihes traucējumu ārstēšana bez medikamentiem, reizēm psihoterapeiti izraksta zāles paši vai nosūta pacientu pie psihiatra. Dažkārt viņi sadarbojas arī ar ginekologu, gastroenterologu, jo arī kuņģa, sirds kaites vai neauglības gadījumā vainīgas var būt problēmas, ko var atrisināt psihoterapeits.
Ārsts psihoterapeits uz pacienta problēmām skatās attīstības dinamikā - kāpēc pacients ir atnācis uz konsultāciju tieši 7. janvārī, un kāpēc tieši šodien viņam ir tādi simptomi, kādi ir, skaidro T. Vanaga. Pacients tiek detalizēti izvaicāts - sak, parunāsim par to... Lai cilvēks kļūtu par labu psihoterapeitu, viņam jābūt empātiskam un jāsaprot, ka šis darbs ir otra cilvēka labā.
«To nevar mācīties, izvirzot tādu mērķi, kāds bieži parādās, piemēram, zobārstniecībā, - pelnīt naudu. Ir jāgrib cilvēkiem palīdzēt. Pacients ir jāciena, tas nevar būt peļņas avots,» norāda eksperte. Tas, cik speciālists būs labs un palīdzēt spējīgs, noteiks arī to, cik lielu algu viņš pelnīs.
«Sākumā iet grūti, jo jaunajam ārstam ir jāiekaro pacientu uzticība, bet, ja viņš to izdara, par darba trūkumu nav jāuztraucas. Jā, kad valstī iestājās krīze, pacientu plūsma apstājās, bet tagad, kad cilvēki ir adaptējušies savā finanšu situācijā, viņi atkal sāk nākt pie psihoterapeitiem,» komentē T. Vanaga.