Padomijas šarms

Tagad viņš saka, ka šo izvēli ne mirkli nenožēlo, un spriež, ka Feodosijā pašlaik ir aptuveni tāpat, kā Latvijā bija pirms gadiem 17. Puisis priecājas, ka labi pārzina krievu valodu, jo ar angļu valodas zināšanām Ukrainā tālu netiksi. Miku ceļojumā vairāk interesēja cilvēku ikdiena, jo mans kaimiņš ir arī fotogrāfs. Viņam pietrūcis balto smilšu liedagu. Feodosijā pludmale ir šaura, ar akmeņainu segumu. Tūristi galvenokārt no Krievijas. Visā ceļojumā viņi redzējuši divus auto ar ārzemju numuru. Pārsteidzis tas, ka Ukrainā vietējā prece un augļi maksāja kapeikas. Piemēram, arbūzi, mūsu naudā pārrēķinot, ap trim santīmiem kilogramā, saldo ķiršu spainis - ap 50 santīmu. Toties ārzemju prece vai tās pakaļdarinājumi tiek turēti augstā vērtē. Par laimi, pirmajās dienās viņus informēja vietējais ukrainis - kur pirkt, ko pirkt -, un tad jau varēja izdzīvot par latu dienā. Patīkami pārsteidza fakts, ka daudzi puišos atpazina baltiešus. Taču Eiropa un Baltija gandrīz visiem vietējiem esot nesasniedzams sapnis, kaut robežas vaļā. Miks smej, ka brīdī, kad viņam kafejnīcā alumīnija šķīvī pasniegti kotletēm līdzīgi izstrādājumi ar makaroniem un alumīnija dakšiņa, bet tā sauktais sauso augļu (Ukrainas vasarā!) kompots - _graņonkā_, viņš bijis svētlaimē! Kurā pasaules malā vēl ko tādu var nobaudīt? Miks atzīst, ka šīs vasaras ceļojums viņam paliks labā atmiņā ne tikai tāpēc, ka četratā viņi iztērēja samērā maz naudas, lieliski atpūtās un guva daudz iespaidu, bet arī tāpēc, ka iepazina dzīvi, kāda, par laimi, Latvijā dzīvojošiem jauniešiem nav pazīstama! Tomēr viņš piebilst: «Šādā ceļojumā es ieteiktu doties vecumā līdz 25 gadiem. Šai paaudzei tā būs īsta eksotika. Vecāki cilvēki uz Ukrainu varētu doties tikai tad, ja viņi vēlētos pagriezt laika ratu atpakaļ.»