Līdzina, rullē un gludina
Lai sētu zālienu, vispirms jāsagatavo augsne, stāsta dabīgo zālienu eksperts Ansis Birznieks. Tās auglīgajam slānim jābūt 15 centimetru, ja būs mazāk, mauriņš nīkuļos. Zālienam nederēs kūdraina zeme - melnzeme, ko parasti izmanto gurķu dobēm vai siltumnīcai. Tāpat organiskās vielas saturam augsnē nevajadzētu pārsniegt 10%. Zināšanai - kūdrainā augsnē to ir, sākot no 15%, bet tādu nevar noblietēt, tā zāliens sēdīsies. Tāpēc zālienam vispiemērotākā ir mālsmilts.
Protams, ja ap māju ir zeme, tā nav jārok nost - šāda augsne mauriņa sēšanai būs laba. Galvenais, lai ir pietiekami biezs auglīgais slānis. Tomēr, ja īpašumā vēl ir tikai jaunbūve un zeme tiek vesta klāt, svarīgi, lai tā ir viendabīga. Vajadzētu vienoties ar vedēju, lai visas kravas ir no vienas kaudzes.
Lai izveidotu kvalitatīvu mauriņu, svarīgi arī zināt augsnes ķīmisko sastāvu, organisko vielu saturu, augsnes skābumu, ko apzīmē ar pH. Tāpēc ieteicams veikt augsnes ķīmiskā sastāva analīzes, ieteic eksperts. Optimāli, lai pH ir 5,5-7,5. Ja augsne būs skābāka, zāliens neaugs kā nākas.
Pirms mauriņa sēšanas augsni līdzina, lai zeme būtu gluda, norullē ar rulli. Vieta, kur zeme iesēžas, jāpielīdzina. Veidojot zālienu, ieteicams tālāk no ēkas veidot kritumu - pie žoga augsnei jābūt par 12 centimetriem zemākai nekā pie mājas durvīm. Zeme jāsagatavo tā, lai, pa to staigājot, būtu sajūta, kā ejot pa gludu galda virsmu - kājas neiegrimst vairāk kā par puscentimetru.
Ansis Birznieks atklāj, biežākā kļūda ir tā, ka mauriņa ierīkotājs augsni izlīdzina līdz celiņa vai apmalītes malai. Taču, zālienam augot, tas paceļas divus trīs centimetrus virs augsnes, radot efektu, ka celiņi iekrituši uz iekšu. Lietus laikā celiņos var sastāties ūdens. Tāpēc pie apmalēm ieteicams augsni noturēt divus centimetrus zemāk.
Jāseko līdzi mitrumam
Lai izvēlētos pareizo mauriņa sēklu, jāsaprot, kādu zālienu savā piemājā vēlamies - tādu, kurā var aktīvi dauzīties, vai tomēr ne. Otrs, jāsaprot, vai ap māju ir vairāk ēnainu teritoriju vai saulainu.
Uz vienu kvadrātmetru izsēj 25-30 gramu sēklas, vairāk sēt nav vajadzības, saka eksperts. Zāliens jāsēj krustā - lai sēkla nebirst vienā vietā. Kad sēkla izkaisīta, ar grābeklīti, rušinot uz priekšu un atpakaļ, to iestrādā zemē. Ansis Birznieks atklāj, ka, redzot sēklu uz zemes, cilvēki bieži uzskata, ka tā nav iestrādāta, bet šāda situācija esot normāla, tā tam jābūt. Iesētajam var pāriet pāri arī ar vieglu rullīti, bet tas neesot obligāti, «sēklai jāguļ cietā gultiņā ar mīkstu sedziņu».
Kad sēkla iesēta, jāseko mitrumam. Jo īpaši tas svarīgs, kad parādās dīgsti. Ja tie iekalst, zālājs jāsēj no jauna. Bet, ja augsnē ir sēkla un tā ilgu laiku nedīgst, iespējams, tas ir sausuma dēļ, tā uzdīgs, tiklīdz zeme iegūs mitrumu.
Laistot apsēto platību, jāņem vērā, lai neveidotos peļķes, citādi sēkla var uzpeldēt. Kolīdz zālājs aug lielāks, laistīšanas režīms jāmaina - arvien retāk un vairāk.
Lai mauriņš būtu glīts, eksperts ieteic pļaut ne zemāk kā trīs centimetrus un neiesaka atstāt to garāku par 5-6 centimetriem. Svarīgi pirmajā reizē zāli pļaut ar pļaujmašīnu, kurai ir savācējs. A. Birznieks teic, ka mauriņš jāpļauj pēc vajadzības, nevis kalendāra dienām.