Likuma būtība - uzņēmēji, kas strādās un veiks investīcijas tajās Latgales teritorijās, kurām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss, varēs saņemt nodokļu atvieglojumus - 80% no uzņēmuma ienākuma nodokļa un 80% no nekustamā īpašuma nodokļa. Jāuzsver, ka uzņēmumiem, kuri vēlēsies saņemt nodokļu atvieglojumus, sava saimnieciskā darbība būs jāveic konkrētajās teritorijās, ar juridiskās adreses deklarēšanu tajās vien nepietiks. Vēl vairāk - likums neprasa, lai uzņēmuma juridiskā adrese tiktu reģistrēta šajās teritorijās, taču tur jāveic uzņēmuma reālā darbība.
Likumā gan nav noteiktas teritorijas, kurām šo statusu piešķirs, jo šis uzdevums ir deleģēts Ministru kabinetam. Likumā vien paredzēts, ka teritorijas ar SEZ statusu varēs veidot 17 Latgales reģiona novados un Daugavpilī. Jāatgādina, ka Rēzeknei jau tiek piemērots minētais statuss.
Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe uzsver, ka šāda statusa piešķiršana un līdz ar to piemērojamie nodokļu atvieglojumi būs pietiekami liels atbalsts gan esošajiem uzņēmējiem, kas strādā šajās teritorijās, gan jauniem investoriem. Aglonas novada uzņēmēji jau esot izrādījuši interesi par investīciju veikšanu. «Tomēr mums novadā ir viena attīstību kavējoša problēma, kuras dēļ daudzi cilvēki no mums aizbrauc, - dzīvojamā fonda trūkums. Mums nav jaunu daudzdzīvokļu ēku, kur cilvēki varētu dzīvot. Daudzi mūsu novada iedzīvotāji aizbraukuši uz Īriju un Lielbritāniju, taču atvaļinājumā viņi atbrauc uz mājām un nāk ar mani runāties. Daudzi saka - mēs būtu gatavi atgriezties, ja būtu kur strādāt un dzīvot. Tā ka darba vietu un dzīvokļu trūkums ir mūsu galvenā problēma,» situāciju raksturo H. Streiķe.
Paldies par likumu teic arī Balvu novada mērs Andris Kazinovskis, gan piebilstot, ka tas ir mazliet nokavēts. Arī A. Kazinovskis cer uz investoru piesaisti, taču uzsver, ka to uzrunāšana un piesaiste ir smags darbs, jo tikpat kā neesot tādu investoru, kas pieteiktos paši. Parasti investori ir jāatrod un viņus jāmēģina ieinteresēt par konkrētās pašvaldības teritoriju, un te SEZ statuss un nodokļu atlaides varētu palīdzēt. «Nodokļu atlaides ir labs risinājums, tomēr tas ir tikai viens no instrumentiem, ar kuru nevar atrisināt visas samilzušās problēmas. Vissliktākais ir tas, kā tiek sadalīta Eiropas Savienības nauda, jo tā netiek atpalikušākajiem reģioniem. Manuprāt, Rīgā un Pierīgā vispār struktūrfondu nauda nebūtu jāiegulda. Tas vienkārši nav godīgi, Eiropas Savienības finansējums būtu primāri jādod infrastruktūras sakārtošanai atpalikušākajiem reģioniem,» uzsver A. Kazinovskis.
Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods norāda, ka ir apzinātas visas novada teritorijā esošās industriālās teritorijas, kurās tiek veiktas uzņēmējdarbībai nepieciešamās investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Esot jau zināmi konkrēti uzņēmēji, kas varētu iet strādāt šajās teritorijās, līdz ar to tās tiek pielāgotas konkrēto uzņēmumu vajadzībām.
Likumā arī noteikts, ka Latgales SEZ darbosies līdz 2035. gada 31. decembrim un to pārvaldīs īpaši izveidota uzraudzības padome, kuru apstiprinās Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome.