Pēc ES pasūtījuma Londonā bāzētais Ekonomiskās pētniecības centrs veicis aprēķinus, ka brīvās tirdzniecības līgums ar ASV ES ekonomikai varētu dot papildu 119 miljardu eiro gadā. Ieguvums ASV ekonomikai būtu 95 miljardi eiro gadā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, stājoties amatā, savās politiskajās vadlīnijās ir norādījis: «Tas ir anahronisms, ka XXI gadsimtā Eiropa un ASV vēl joprojām uzliek muitas nodevas viena otras precēm. Tās jāatceļ ātri un pilnībā. EK atbalsta brīvu tirdzniecību, taču neziedos tai tādus Eiropas standartus kā pārtikas drošība, veselība, datu aizsardzība un kultūras daudzveidība. Tāpat mēs neļausim Eiropas tiesu jurisdikciju ierobežot ar speciāliem režīmiem, kas atļautu kādām slepenām tiesām teikt galavārdu strīdos starp valsti un investoriem.»
Ar šādu uzrunu EK vēlas par līguma nepieciešamību pārliecināt līguma pretiniekus, starp kuriem ir arī Eiropas Parlamenta deputāti. Tas gan nenāksies viegli, jo pērnā gada nogalē Briselē pret šo līgumu protestēja vairāki tūkstoši cilvēku. Galvenie protesti bija vērsti pret iespējamu vides un pārtikas kvalitātes standartu pazemināšanu, ASV uzņēmumu dominanci pār ES un iespējamu ES sociālo standartu pazemināšanu.
Jāpiebilst, ka ES lielākajā ekonomikā Vācijā petīciju pret šo līgumu parakstījis teju viens miljons iedzīvotāju. Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele saviem tautiešiem uzsver, ka ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums ir viens no jaudīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ekonomiskās recesijas nogurdinātajā Eiropā. Savukārt ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka protesti pret līgumu saistīti ar pārpratumiem, kas drīzumā jānovērš, vēsta LETA.