Mainīsies maniere
Katoļiem visus svarīgākos lēmumus pieņem Vatikānā, kaut ir arī uz vietas risināmi jautājumi, norāda A. Misāne. Arhibīskapa nomaiņa diezgan spēcīgi ietekmēs katoļu baznīcas publisko tēlu. «Pujats bija viena tipa cilvēks, Stankevičs - cita. Atšķirība būs pasniegšanas veidā - manierē un stilā. Problēma ir tā, ka ārpus baznīcas esošajai sabiedrības daļai ir vienas vēlmes, ko tā gaida no baznīcas, bet pašiem ticīgajiem - pavisam citas. Laicīgā sabiedrība reizēm vēlas, lai baznīca ir mazākā mērā baznīca, bet tas ir nereāli,» uzskata A. Misāne. Viņasprāt, Jānis Pujats, iespējams, bijis pat pārāk aktīvs sabiedrības norišu komentētājs, kurš izteicies pat par pasaku tēlu burvi Hariju Poteru. No Z. Stankeviča kā intelektuāli noskaņota cilvēka var gaidīt interesi par akadēmisko pasauli un kultūras jomu. Ņemot vērā viņa līdzšinējo darbību, var gaidīt ekumeniskas aktivitātes, dialogu ar citām konfesijām. Uzsverot baznīcas nozīmi valsts dzīvē, pētniece atzīst, ka politikā ir sarežģītāka situācija: «Politiķi ir pratuši radīt ilūziju daudzos baznīcas vadītājos, ka viņi kaut ko ietekmē. Tas ir daudz āķīgāk. Ar viņiem manipulē. Taču arvien vairāk garīdznieku sāk redzēt cauri partiju solījumiem, un Z. Stankevičs ir asredzīgs,» uzskata A. Misāne. Z. Stankevičs jūnijā solīja tikties ar visiem politiķiem, kuri to vēlēsies, un vēlāk sniegt baznīcas vērtējumu. Viņš atzīst, ka pagaidām neviens politiķis neesot izrādījis interesi par iespējamo tikšanos. Pagaidām Z. Stankevičs nekomentē, vai viņš uzturēs spēkā sava priekšteča iniciatīvas, piemēram, par kristīgās mācības ieviešanu skolās. Par to viņš domāšot pēc stāšanās amatā.
Izvēlējās pāvests
«Tas nebija no manis vien atkarīgs,» izvēli par labu Z. Stankevičam komentē kardināls J. Pujats, kurš savu pēcteci raksturo kā dievbijīgu, izglītotu un darbā sevi labi parādījušu. Romas pāvestam piedāvātas vairākas kandidatūras, un izraudzīts tieši Z. Stankevičs. «Ne pamatnostādnes, ne morāles normas nemainās. Ar jauniem spēkiem un enerģiskāk var strādāt tai pašā virzienā,» uzskata J. Pujats. Taču pārmaiņas pašā baznīcā jau sākušās ar vairāku garīdznieku pārcelšanu uz citām draudzēm. «Izglītotākie, labākie priesteri strādā katoļu seminārā, par kura rektoru iecelts Pauls Kļaviņš. Ir jāskatās, ko nosūtīt uz draudzēm, kurās notiek jaunu baznīcu celtniecība, jāatslogo gados vecāki mācītāji, jo ir arī tādi, kam ik svētdienu jāvada pieci dievkalpojumi,» norāda prāvests Andris Kravalis.
Visas pasaules katoļu baznīcas kontekstā Latvijas katoļiem ir visai maza struktūra, turklāt atšķirībā no Polijas, kur katoļi absolūti dominē, Latvijā ir vairākas līdzvērtīgas konfesijas, norāda A. Misāne. Pasaulē ar katoļu baznīcu saistīti dažādi procesi - tā zaudē pozīcijas Latīņamerikā, kur uz katoļu rēķina strauji aug jauni protestantiski virzieni, ASV katoļu tēls ir smagi iedragāts skandālu dēļ, tomēr uz imigrantu rēķina katoļu skaits joprojām aug. «Latvijā ir tendence uzskatīt, ka Latgale ir kaut kas līdzīgs katoļu rezervātam, kā daļa no Brīvdabas muzeja, taču šis priekšstats ir maldīgs. Turklāt šobrīd Latvijas katoļu baznīcā ienāk ārzemēs izglītoti doktori, kas maina tās intelektuālo vidi,» uzsver pētniece.
Plānots, ka arhibīskapa ordinācijas svinības Doma baznīcā apmeklēs Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Latvijā akreditētā diplomātiskā korpusa pārstāvji. Vairāk nekā 50 ielūgto ārvalstu viesu vidū būs Romas katoļu baznīcas bīskapi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas, kā arī dažādu baznīcas organizāciju vadītāji un priesteri no Itālijas, ASV, Polijas, Austrijas un citām valstīm. Dievkalpojumu translēs gan Latvijas, gan Polijas televīzijas.