D. Čalovski ASV tur aizdomās par dalību datorvīrusa Gozi virus izstrādē, kas esot inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, 40 000 no tiem - ASV. Vīruss esot radīts, lai piekļūtu un iztukšotu svešus banku kontus, tādējādi esot izzagti vairāki miljoni dolāru. Tomēr lēmuma par izdošanu sagatavošana varētu aizņemt vēl pāris mēnešu, prokurors Mārcis Viļums teicis LETA. Atteikties D. Čalovski izdot valdība gan varētu tikai politisku motīvu dēļ, un prakse liecina, ka tā parasti nenotiek.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize pēdējos gados, kad ASV pieprasa Latvijai izdot datorkrāpniecībā vainotas personas. Jau minētais P. Šahurovs gan no likumsargiem patvēries, bēgot uz ārzemēm, bet attiecībā uz M. Šahurovu Dienai prokuratūrā paskaidroja, ka joprojām tiek gaidīta papildu informācija no ASV. Kaut pagājis jau ilgs laiks, kopš viņa sniedza liecības, tāda joprojām nav saņemta, tāpēc arī virzības šajā lietā nav.
M. Šahurovas advokāts R. Jansons to skaidro optimistiski. Aizstāvis uzsver, ka viņa kliente nav izvairījusies no kompetentajām institūcijām, bet 2012. gada vidū pati ieradusies prokuratūrā un sniegusi rakstveida liecības, norādot, ka par sava dzīvesbiedra iespējamiem likumpārkāpumiem neko nav zinājusi un viņas pašas datorprasmes nepārsniedz vidusmēra lietotāja līmeni. «Pēc šo liecību sniegšanas, kurās minēto, visticamāk, ir pārbaudījušas kompetentas tiesībsargājošās institūcijas mūsu valstī un ASV, cik man zināms, vairāk nav bijuši atkārtoti pieprasījumi no ASV par viņas izdošanu. Tas, manuprāt, liecina, ka M. Šahurovas sniegtās liecības atbilst patiesībai un nav pamata viņu apsūdzēt kibernoziegumu veikšanā,» uzsver aizstāvis.
Viņš arī norāda, ka M. Šahurova dzīvojot «likumpaklausīga pilsoņa dzīvi», viņai ir pastāvīgs darbs un dzīvesvieta. «M. Šahurova un viņas vecāki ļoti pārdzīvo masu medijos laiku pa laikam pausto informāciju, ka viņu nākotnē sagaida līdz pat 30 gadiem ilgs cietumsods ASV. Šādus apgalvojumus gan M. Šahurova, gan es kā viņas aizstāvis šobrīd uzskatām par nepamatotiem,» viņš piebilda.