Interesanti ir pētīt karti. Gan politisko, kurā katra valsts iezīmēta savā krāsā, gan arī ģeogrāfisko, kurā zaļi meži un lauki mijas ar ziliem ūdeņiem. Bija laiks, kad Baltijas jūra, kas it kā vieno vairākas valstis, bija arī kā liels šķērslis. Vienā pusē - padomju vara, otrā - kapitālisti. Bet par šo tēmu, kas gan var būt kopīgs viena reģiona - Baltijas jūras - valstīm, stāsta jaunatklātā izstāde Latvijas Okupācijas muzejā (Raiņa bulvārī 7 Rīgā). Ceļojošā izstāde Dažādas tautas - kopīga pieredze, kā informē muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa, ir viena no vērienīga projekta Different Nations Shared Experiences sastāvdaļām. Muzejam sadarbojoties ar Igaunijas nevalstisko organizāciju Unitas Foundation, trīs gadus tika veikts pētījums, kurā piedalījās ne tikai vēsturnieki, bet dažādu jomu eksperti no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas.
Viena no projekta vadītājām un izstādes kuratore ir vēsturniece Ieva Gundare. Viņai pašai visinteresantākais fakts, kam vajadzētu pievērst uzmanību, šķiet Strūves ģeodēziskais loks, kas XIX gs. savienoja Baltijas valstis un vēl tālāk. Tā ir unikāla XIX gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, ko īstenoja Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un Karls Tenners. Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras. Toreiz ik pēc 30 km ar akmeņiem tika atzīmēti ģeodēziskie punkti, kuri šķērso desmit valstu - Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas - teritorijas. Šis pētījums bija pierādījums, ka zemei ir saplacināta forma. Latvijas teritorijā bija 16 mērījuma punktu, no tiem trīs joprojām ir saglabājušies. Strūves loks ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Bet izrādās, ka šis ir vismazzināmākais reģiona kopīgais vēsturiskais mantojums.
Izstādē valstu kopīgās un atšķirīgās lietas salīdzinātas dažādos aspektos - politika, ēdieni, tradīcijas. Tā kā izstādes mērķauditorija pamatā ir jaunieši, kuriem tuva un saprotama lieta ir mūzika, var salīdzināt visu četru valstu himnas, kā arī rast atbildi uz jautājumu, kā mēs savu dziedāšanu esam izmantojuši politiskiem mērķiem. Var uzzināt arī, ar kādām dziesmām katra no valstīm uzvarējusi Eirovīzijā. Tie nav sarežģīti vēstures pārstāsti, bet īsa un kodolīga informācija, ko uzskatāmi ilustrē fotogrāfijas.
Ceļojošās izstādes formāts - ērti saliekami un transportējami kubi - izvēlēts, lai to varētu viegli pārvietot. Izstādi muzejs bez maksas piedāvā Latvijas skolām, muzejiem, bibliotēkām un kultūras centriem. Ceļojumu pa Latviju izstāde sāks 16. aprīlī Rīgas Juglas vidusskolā. Ekspozīcijas uzņemšanai pie sevis var pieteikties arī citi interesenti.