Pirmkārt, ir labi, ka vispār ir kāds plāns, pareizāk sakot, plāna projekts. Otrkārt, NAP projekts nav konstruktīvs. Rodas iespaids, ka tas rakstīts dažādās valodās - no vienas puses, tajā tiek skartas globālas problēmas, no otras puses - konkrēti projekti. Līdz ar to man, skatoties uz NAP, rodas iespaids, ka valdība slikti strādā - nu, nedrīkst nodot apspriešanai negatavu projektu! Piemēram, mēs redzam tukšas ailītes ar norādi, ka informāciju konkrētās iestādes vai ministrijas vēl tikai sagādās.
Tie būtu iebildumi pret NAP projekta formu. Bet saturiski?
Manuprāt, tajā ir nepiedodami maz uzmanības pievērsts pašvaldībām kā savā ziņā valsts pamatam, kur norit reālā dzīve. No vienas puses, tiek deklarēts, ka reģioni jāattīsta, no otras puses, plānā lasām, ka iedzīvotāju skaita palielinājums tiek prognozēts tikai Rīgā, respektīvi, ka cilvēki turpinās aizplūst no laukiem. Lasām, ka remontēti tiks tikai asfaltētie ceļi - tātad mazajiem lauku ceļiem nekā nebūs. Dīvaini, ka ļoti maz pieminēti drošības jautājumi, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi piesauktā ekonomiskā izrāviena nodrošināšanai. Vai cita tēma - ostas. Lasām, ka pasažieru pārvadājumi attīstīsies Rīgā. Bet kā tad ar prāmjiem Liepājā? Ostu infrastruktūru paredzēts nevis attīstīt, bet tikai savest kārtībā jau esošo.
Ja NAP projekts ir tik slikts, kā sakāt, tad jau jo īpaši jums jāpriecājas par alternatīvo versiju...
Zaļās idejas mums, protams, tuvu sirdij, bet jāsaka, ka ar diletantismu var sabojāt arī labu ideju. Sāksim ar to, ka nekas netraucēja ministram Sprūdžam vides lietas virzīt NAP projektā. Ja viņš tās ir virzījis, bet mēs tādas projektā neredzam, tad uzprasās secinājums, ka priekšlikumi bijuši nekvalitatīvi. Vai arī, ka ministrā neieklausās.
Un tomēr - ir eksperti, kuri apgalvo, ka ekonomiskais izrāviens un zaļums tā īsti nav savienojami...
Tās nav savstarpēji izslēdzošas lietas, tur Sprūžam taisnība, tikai jautājums, kā to panākt. Redzat, kad runā par to, ka Latvija šobrīd esot otrā zaļākā valsts pasaulē un jākļūst par pirmo, piemirst, ka runa ir par vienu konkrētu metodoloģiju. Es nedomāju, ka mēs esam zaļāki par Norvēģiju, Somiju vai Zviedriju - citiem vārdiem sakot, nevajadzētu aizrauties ar tām vietām. Pretrunas starp zaļām idejām un ekonomisko attīstību var būt īstermiņā, bet noteikti ne ilgākā perspektīvā. Atgriežoties pie t. s. Sprūdža plāna - tā ir vīzija, nevis attīstības plāns. Ar dzejas vārsmām, ar pārdomām Eiropas naudu dabūt nevar. Kam dot naudu? Pastaigai rīta rasā?
Ja nopietni, tad nevar nepiekrist Sprūdžam, ka zaļajai komponentei plānā ir jābūt, jo tas ir viens no segmentiem, kuram nākamajā plānošanas periodā Eiropa dos ievērojamus līdzekļus. Tad ir jātiek skaidrībā ar prioritātēm. Piemērs tam, kas notiek, ja tādu nav... Valdība šajā pavasarī atvēlēja apmēram 3,5 miljonus programmai E-mobilitāte, kuras rezultāts būs apmēram 50 elektriskie automobiļi. Vai tiešām kādam liekas, ka tie reāli dos uzlabojumu videi? Bet nauda būs iztērēta. Bet kāpēc ne elektriskos velosipēdus? Tur sanāktu 13 tūkstoši tādu... Es domāju, ka efekts būtu jūtamāks. Respektīvi, jautājums ir par naudas izlietošanas jēdzīgumu.
Ir izskanējis, ka Zaļā partija pašvaldību vēlēšanās Rīgā startēs atsevišķi no Zemnieku savienības.
Tā ir lēmis LZP kongress šā gada martā, mums ir savs kandidāts mēra amatam - Raimonds Vējonis. Mēs esam Rīgas domē darbojušies dažādās kombinācijās, un pieredze liecina, ka tam ir daudz trūkumu. Mūs iedrošina tas, ka arvien vairāk cilvēku, uzņēmēju saka: mēs varētu par jums balsot, ja jūs startējat atsevišķi. Un vismaz es esmu gatavs riskēt neiekļūt, toties saglabāt zaļo identitāti. Galu galā mēs pat esam savulaik palīdzējuši citām partijām izstrādāt dabas aizsardzības sadaļas to programmās - nav žēl.
Noslēdzas riteņbraukšanas sezona. Kādi jums kā riteņbraukšanas entuziastam secinājumi?
Es gan neteiktu, ka ir kaut kāda īpaša sezona. Somijas ziemeļos ir pilsētas, kur ļaudis brauc visu gadu. Līdz ar to pirmais vēlējums būtu, lai Rīgas satiksme rudenī nenovāc statīvus, kur riteņus novietot. Ja runā par infrastruktūru Rīgā, tad jāatzīst, ka uzlabojumi ir, tomēr vienalga grūti saskatīt, ka būtu mainījusies arī domāšana. Piemēram, nesen tika likvidētas apmales vienam no veloceliņiem; jautājums - kuram vispār ienāca prātā veloceliņam tādas uzlikt?!