Tās vienīgā īpašniece ir plašākai sabiedrībai nezināma privātpersona, tādēļ formāli zāļu ražotāju satraukums par šādas firmas aktivitātēm varētu likties pārspīlēts. Situācija citu nokrāsu iegūst, uzzinot, ka aiz šīs neizteiksmīgās firmiņas stāv milzu «zirneklis». Viens tā tausteklis ir saistīts ar lielāko zāļu vairumtirgotāju valstī firmu _Recipe plus._ Otrs lēnām pārņem dominējošo stāvokli zāļu mazumtirdzniecībā - tam pieder _Mēness aptieku_ ķēde, kurai piesaistīti aptuveni 20 ārstu doktorāti. Trešais tausteklis ir vēl attīstības stadijā - veselības centru pārpirkšana visā valstī. «Zirnekļa» tīklā jau ir lielie Pļavnieku un Juglas veselības centri Rīgā un poliklīnikas Daugavpilī un Cēsīs.
Izskatās, ka «zirnekļa» mērķis ir iegūt dominējošo stāvokli visos zāļu tirdzniecības ķēdes posmos - mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā un arī medicīnas pakalpojumu sniegšanas jomā. Šāda vara ar firmu Recipe plus saistītajiem uzņēmumiem ļautu diktēt savus noteikumus zāļu ražotājiem, kas lielā mērā notiekot jau tagad. Visvairāk ražotāji satraukušies, ka Recipe plus saistīto firmu iestādēs strādājošie ārsti pacientiem izrakstīs to firmu zāles, kas būs samaksājušas par «mārketinga pakalpojumiem». Līdz ar to tiek aizskartas arī patērētāju intereses. Recipe plus pārstāvis aizdomas par konkrētu zāļu firmu produkciju lobēšanu Dienai noliedz, sakot, ka ir «pārprasts».
Iesaka līgumu neslēgt
Aicinājumu «neslēgt sadarbības līgumus» par mārketinga pakalpojumiem ar firmu CoMed saviem biedriem jau izsūtījušas divas farmācijas nozares asociācijas.
«Uzskatām, ka tā ir ārstu tiesību ierobežošana un neētiska rīcība, liedzot pieeju ārstiem tām kompānijām, kas nav samaksājušas «nodevu» telpu īpašniekiem,» rakstīts Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) paziņojumā biedriem, kas nonācis Dienas rīcībā.
Ar līdzīgu aicinājumu pie saviem biedriem vērsusies arī Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA). Zāļu ražotājus neapmierina, ka Recipe plus no viņiem jau tā pieprasa atlaides par zāļu tirgošanu Mēness aptiekās, tādēļ maksāt vēl atsevišķi par pieeju ārstiem kāda starptautiska zāļu ražotāja pārstāvis sauc par «reketu». Publiski runāt par notiekošo zāļu ražotāji nav gatavi. Dienai zināms, ka AFA un Grindeks iecerējuši nosūtīt vēstuli Veselības ministrijai un Konkurences padomei ar izklāstu par tirgū notiekošo un «Recipe plus ietekmi doktorātos».
LPMA vēstulē starp rindiņām var izlasīt arī galveno zāļu ražotāju satraukuma iemeslu - ārstu ieinteresētību izrakstīt to firmu zāles, par kuru reklamēšanu iepriekš samaksāts. Pamatā informāciju par jaunākajiem medikamentiem Latvijas ārsti iegūst tieši no ražotājiem, jo ir pārāk kūtri, lai paši meklētu alternatīvus informācijas avotus. Ierobežojot pieeju kādai ražotāju grupai, veidosies situācija, kad ārsti saņems daļēju informāciju. «Šāda veida sadarbība [ar firmu CoMed], kas ietekmē ārstu izvēli medikamentu izrakstīšanā ar finansiālu ieinteresētību, aizskar arī patērētāju intereses,» minēts LPMA vēstulē.
Strīdīga lojalitāte
Veselības centru īpašnieku mēģinājumi kontrolēt zāļu ražotāju piekļuvi ārstiem nav nekas jauns un daļēji ir pamatoti. Lai ierobežotu zāļu firmu spiedienu uz ārstiem un nekavētu viņus darba laikā, piemēram, Veselības centrs 4 izstrādājis savu sistēmu. Reizi mēnesī kādai no zāļu firmām tiek dota iespēja noorganizēt ārstiem semināru par konkrētu tēmu, kurā uzstājas atzīts speciālists, bet pēc tam firmas pārstāvis drīkst informēt par savām zālēm. Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds skaidro, ka par šo iespēju zāļu firma iestādei tiešā veidā naudu nemaksā, taču tiek lūgts apmaksāt kādu informatīva bukleta iespiešanu.
Ar Recipe plus saistītās firmas CoMed piedāvājums ir inovatīvāks un agresīvāks. Recipe plus pārstāvis un veselības centra Pļavnieki padomes vadītājs Marģers Zeitmanis skaidro, ka «līdz šim zāļu ražotāji ir sagādājuši nopietnas «galvas sāpes»», bez saskaņošanas ar privāto medicīnas iestāžu vadītājiem cenšoties nokļūt pie ārstiem, lai viņu darba laikā «prezentētu jaunos produktus, kā arī, iespējams, piedāvātu dažādus bonusus par labu sadarbību». Tādēļ «CoMed un medicīnas centru aicinājums ir farmaceitisko kompāniju pārstāvjiem darboties legāli, neslapstīties pa stūriem un netēlot pacientus, lai ārsta kabinetā veiktu mārketinga aktivitātes.»
Izstrādātais cenrādis, kas ir Dienas rīcībā, piedāvā ražotājiem gadā Ls 8400 samaksāt par pilnu mārketinga pakalpojumu grozu vai arī maksāt atsevišķi par konkrētām lietām. Piemēram, par zāļu firmas pārstāvja vizīti pie ārsta jāmaksā 30 latu. Par semināra organizēšanu ārstiem - 100 latu par reizi. Par «prezentāciju organizēšanu (piemēram, netālu no aptiekas)» - 100 latu par reizi.
Interpretējama pozīcija ir «dalība lojalitātes programmas nodrošināšanā», kur samaksa tiek noteikta «individuāli». Vairāki zāļu ražotāji Dienai norādīja, ka no šīs pozīcijas atkarīgs, vai Recipe plus saistīto uzņēmumu aptiekāri un ārsti ieteiks viņu zāles vai ne.
«Tā nav taisnība. Iespējams, manas sliktās latviešu valodas dēļ ražotāji mani būs pārpratuši,» Dienai skaidroja CoMed projektu vadītājs Josifs Apts (47). Krieviski runājošais J.Apts bija tas, kurš tikās ar zāļu firmām un prezentēja paša izstrādāto mārketinga pakalpojumu grozu.
Oficiāli firmā CoMed J.Apts ir tikai projektu vadītājs, lai gan turības ziņā varētu nestrādāt vispār. Uzņēmumu reģistru apkalpojošā datubāze rāda, ka J.Apts ir Recipe plus padomes priekšsēdētājs. 2006.gadā viņš bija arī vienīgais šī uzņēmuma īpašnieks. Cik uzņēmuma daļu viņam pieder šobrīd, nav zināms, jo Recipe plus ir akciju sabiedrība, bet tām akcionāri publiski nav jānorāda. Dienai J.Apts apstiprināja, ka viņam joprojām pieder akcijas šajā uzņēmumā, bet viņš neesot vienīgais īpašnieks.
Recipe plus peļņa pērn bija seši miljoni, bet apgrozījums - 99 miljoni latu, ziņo aģentūra LETA.
Savādie miljonāri
2008.gadā Dienas Bizness plašākai sabiedrībai nezināmo J.Aptu ierindojis «savādo miljonāru» topa augšgalā. Laikraksts vēsta, ka šī topa dalībnieku oficiālais mantiskais stāvoklis nedod pamatu dēvēt viņus par īstiem miljonāriem, taču viņu biznesa biogrāfija liecina par pretējo. J.Apts minēts kā «nozīmīga persona vietējā farmācijas gigantā Recipe plus, kuram oficiāli pieder tikai kapitāldaļas mazpazīstamos uzņēmumos un dzīvoklis Rīgā.»
Dienas pētījums ļauj domāt, ka J.Apts ir viens no izveidotā «zirnekļa» atslēgas figūrām. Otra ne mazāk svarīga persona ir Vadims Telica (46), kurš, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2006.gadā bija vienīgais firmas Sentor farm aptiekas īpašnieks. Šai informācijai gan ir tikai uzziņas raksturs, jo arī Sentor farm aptiekas ir akciju sabiedrība, kuras īpašniekus līdz ar to nevar uzzināt. Šai akciju sabiedrībai pieder Mēness aptieku tīkls, kas ir viens no lielākajiem valstī (173 aptiekas).
Pērn rudenī abi giganti - Recipe plus un Sentor farm aptiekas - apvienojās, izveidojot holdingu a/s Repharm. Apvienošanos šāgada sākumā akceptēja arī Konkurences padome (KP), savā lēmumā gan norādot, ka šāda spēcīga tirgus līdera izveide zāļu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā var apgrūtināt jaunu dalībnieku ienākšanu.
2008.gadā Recipe plus kontrolēja 40% zāļu vairumtirdzniecības tirgus. Dati par Sentor farm aptiekas tirgus daļu ir komercnoslēpums. No KP lēmuma izriet, ka tā ir divas reizes lielāka nekā nākamajam tirgus dalībniekam.
Tikmēr «zirnekļa» tīkls iet plašumā, un ar Recipe plus saistītās firmas lēnām sāk uzpirkt medicīnas iestādes, caur kurām zāles nonāk pie pacientiem. Juridiski to īpašnieki atšķiras, taču par kopīgo saikni liecina darbojošās personas.
Kopš pērnās vasaras Juglas medicīnas centra 50% pieder Recipe plus pārstāvim M.Zeitmanim. Līdz ar īpašnieku maiņu par šī veselības centra valdes priekšsēdētāju kļuvis bijušais Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktora vietnieks Zigurds Lasovskis, kurš apsūdzēts kukuļņemšanā. Strādājot VOAVA, laikā no 2001. līdz 2003.gadam Z.Lasovskis viens vai kopā ar ģimeni bija devies 25 ārvalstu ceļojumos, arī komandējumos, par kuriem izskanēja aizdomas, ka tos finansējušas farmācijas kompānijas. Rezultātā Z.Lasovskim uzrādīja apsūdzību vienā kukuļošanas epizodē. Pirmās instances tiesa 2006.gadā viņu atzina par vainīgu, bet Augstākā tiesa attaisnoja. Lietas materiālos figurē arī firma Recipe plus, liecina LETA arhīvs. Z.Lasovskis ir valdē arī a/s Mēness veselības centrs, kam pieder poliklīnika OLVI Daugavpilī un viens no lielākajiem veselības centriem Rīgā - Pļavnieki.
Ar skandālu pirms pāris nedēļām beidzās iepriekš minēto uzņēmumu grupas centieni iznomāt Aizkraukles poliklīniku. Atklājās, ka Aizkraukles slimnīcas vadītājs Ēriks Vizulis bez vajadzīgajām pilnvarām iznomājis slimnīcas poliklīniku Rīgas veselības centram Pļavnieki. Nomas līgumā, kas ir arī Dienas rīcībā, nav minēts noslēgšanas datums, savukārt nomas maksa par poliklīnikas trim stāviem noteikta 800 latu mēnesī. Recipe plus pārstāvis M.Zeitmanis niecīgo nomas maksu skaidro ar plānotajām 400 000 latu investīcijām, jo patlaban poliklīnika strādājot ar zaudējumiem. Šis arguments līdz galam nepārliecina, jo uz desmit gadiem noslēgtajā nomas līgumā nekas nav minēts par investīcijām vai attīstības plāniem. Maija beigās Aizkraukles rajona padome noslēgto līgumu atzina par spēkā neesošu. Joprojām spēkā ir otrs nomas līgums par divām poliklīnikas telpām, kurās par Pļavnieku naudu uzstādīts jauns mamogrāfs. «Ideju nenogriežam, bet jāiegulda nopietns darbs līguma sagatavošanā,» Dienai norādīja padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. Pie šī jautājuma plānots atgriezties, kad pēc jauno novadu izveides būs zināmi jaunie Aizkraukles slimnīcas īpašnieki.
Kopumā ar Recipe plus saistītajiem uzņēmumiem pieder 22 veselības centri. Tajos strādā vairāk nekā 70 ārstu. Lielākā daļa no tiem ir nelieli ārstu kabineti pie Mēness aptiekām. Tieši aptiekās strādāt ārstiem neļauj spēkā esošā likumdošana.