Pirmais nelaimes gadījums šogad ar Latvijas motokrosista līdzdalību notika 9. jūnijā, kad pasaules čempionāta ceturtajā posmā Čehijā pirmā brauciena laikā Stupeļa ekipāžas pilots nīderlandietis Etjēns Bakss redzēja, kā krita viņa brālis. «Uzreiz pēc tā incidenta varēju just, ka Baksa koncentrēšanās līmenis krita, sākās sīkas kļūmītes,» atceras Stupelis. Kad nākamajā aplī Nīderlandes un Latvijas ekipāža brauca garām tai pašai vietai, Baksa brālis gulēja nekustīgs trases malā un pār viņu tika pārvilkta melna plēve... Patiesībā viņš bijis tikai bezsamaņā, viņa dzīvībai briesmu nebija, taču Stupeļa pilots redzēja to, ko redzēja, un nosprieda, ka brālis ir miris. Sekoja smagākas kļūdas, un pēc vienas no tām ekipāža līkumā krita, bet aizmugurē braucošā brāļu Jāņa un Laura Daideru ekipāža nevarēja redzēt, ka iekšmalā ir Bakss ar Stupeli. Ieraudzījuši abus tikai pēdējā brīdī, J. Daiders strauji bremzēja un noslāpēja motoru, taču no pārbraukšanas pāri Stupelim neizdevās izvairīties. Kaspars guva trīs ribu plīsumu un smadzeņu satricinājumu, bet sezonas otrajā pusē jau atkal startēja PČ posmos.
Nākamās nepatīkamās ziņas par latviešu motokrosistu veselības stāvokli pienāca 3. augustā no Igaunijas, kur PČ posmā Kivioli smagu kritienu piedzīvoja brāļu Arnolda un Ginta Sīļu ekipāža, pēc kuras pirmais tika nogādāts slimnīcā komā. Šādā stāvoklī sportists atradās divus mēnešus, bet oktobrī modās no tās. Nu viņš mācās no jauna staigāt, pirmajās dienās bijis grūti arī runāt.
Sīļus pievīla tehniska ķibele. Kādā lēcienā nobloķējās motocikla ritenis, un piezemējoties tas apmeta vairākus kūleņus. «Trieciens bija ļoti smags, mana ķivere bija pilnībā sadragāta. Mani atmeta tālu prom, sākumā neko nesapratu, jo biju šoka stāvoklī. Redzēju brāli guļam nekustīgu un sapratu, ka nav labi,» stundu, kas 22 gadus vecajam Arnoldam gandrīz kļuva par liktenīgu, atceras Gints.
«Dienu no dienas esot kopā ar brāli, redzu, ka viņa progress ir acīmredzams. Galva vēl joprojām ir tāda grūta - bieži jautā vienu un to pašu,» Gints atklāj, kā Arnoldam sekmējas ar rehabilitāciju procesa sākuma stadijā. Ilgu laiku viņš pavadījis Vaivaru Rehabilitācijas centrā, bet pagājušajā nedēļā izprasījies uz mājām. Viena diena rehabilitācijas centrā izmaksā vairāk nekā 30 latu, bet Arnoldam nepieciešama ilgstoša atgūšanās no smagās traumas, tāpēc tika sākta akcija ar aicinājumu ziedot motosportista atveseļošanās izmaksu segšanai. Cik naudas saziedots līdz šim, Gints nemācēja teikt, taču pateicās visiem atbalstītājiem. «Visi ir ļoti atsaucīgi un palīdz, kā vien var.»
Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs Dienai atklāja, ka ārsti Arnolda izglābšanos sauc par brīnumu, jo ar tādām traumām iznākums visbiežāk esot letāls.
Pārgalvība trasē dārgi varēja maksāt Mārim Rupeikam, kurš Eiropas Nāciju kausa izcīņā piedzīvoja smagu kritienu. «Kvalifikācijā tajā vietā īpaši nelēcu, jo tā vieta bija bīstama, taču tad kaut kas aizgāja ciet, gribēju pietuvoties priekšā esošajam un noriskēju palecoties. Varbūt arī kantētājs [Haralds Kurpnieks - aut.] nebija tam gatavs, nezinu,» kritienu Itālijā atceras Rupeiks, kurš pēc oktobra sākumā piedzīvotā mēnesi nogulēja ārzemēs, bet nu jau ir atgriezies Latvijā.
Taču Rupeika gadījumā lielākais sašutums bija par sacīkšu organizētāju nenokārtotajiem drošības pasākumiem. Pirmkārt, Rupeiks trases malā nogulējis ilgu laiku bez palīdzības. Otrkārt, sacīkstes netika apturētas, lai gan vieta, kur atradās Rupeiks, bija bīstama. Treškārt, neviens no medicīniskā personāla nav runājis angliski. Nākamajā dienā turpat Nāciju kausa izcīņas kvadru braucienā gāja bojā 19 gadus vecais britu motosportists Konors Smits. Arī tad sacīkstes netika apturētas. Ārsts esot devis zīmi tiesnesim, lai tas tiek darīts, bet tas tikai devis rīkojumu atbrīvot trasi...
Nav noslēpums, ka motokrosa braucēji nereti pat pēc tik smagām traumām vēlāk atgriežas trasē. Stupelis to jau izdarīja, turklāt sekmīgi - sezonas otrajā pusē viņa un Baksa ekipāža līdz pēdējam cīnījās par pasaules čempiona titulu, tomēr palika otrie. Savukārt brāļi Sīļi un Rupeiks skaidro, ka par atgriešanos sacīkstēs vēl pāragri domāt. Vispirms ir jātiek uz kājām.