gadā, ap 2-3% šogad) - viens no straujākajiem Eiropā - ir eksporta izaugsmes noteikts. Latvijas preču eksports pēdējos divos gados ir pieaudzis turpat par 30% gadā, kas ir lielisks sasniegums, turklāt eksporta struktūra ir pietiekami diversificēta. Arī ekonomikas struktūra kopumā veidojas līdzsvarota, bez saredzama «burbuļa» riska. Latvijas uzņēmēji ir spējuši paaugstināt produktivitāti, konkurētspēju un aktīvi apgūt ārējos tirgus - gan paplašināt esošos, gan iekarot jaunus. Šie signāli ir iedrošinājuši mūs par topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) vadmotīvu noteikt «ekonomikas izrāvienu».
Lai īstenotu «ekonomikas izrāvienu», par NAP ekonomikas sadaļas stūrakmeni ir jākļūst Nacionālajai industriālajai politikai ar mērķi palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ilgtermiņā eksportēt vairāk un sarežģītākas, augstākas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus. Moderna industriālā politika ir pasaulē atzīta, pazīstamu ekonomistu izstrādāta pieeja, kā valsts atbalstu fokusēt uz «izrāvienu» ražošanas apjomos un produktivitātē, nodarbinātībā un - atbilstoši - ilgtspējīgā un straujākā eksporta pieaugumā. Ekonomikas ministrija jau patlaban veic mikroekonomisku analīzi, apzinot potenciālu pašreizējās un nākotnes nozarēs un produktu grupās, reģionu priekšrocības un uzņēmēju veiksmes stāstus, lai nākamajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā (2014-2020) valsts atbalstu mērķētu uz perspektīvākajiem produktiem un produktu nišām. NAP iekļaujamie industriālās politikas lielie mērķi ir skaidri:
Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā - 20% iepretim aptuveni 14% patlaban.
Darba ražīguma jeb produktivitātes palielināšana ražošanā par 40% līdz 2020. gadam, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Apstrādes rūpniecībā ražošanas pieaugums par 60%, salīdzinot 2020. gadu ar pašreizējiem rādītājiem.
Ieguldījumi izpētē un attīstībā pakāpeniski sasniedz 1,5% no IKP.
Eksporta pieaugums vismaz par 60%, salīdzinot 2020. gadu ar situāciju pašlaik.
Prasmīga industriālās politikas īstenošana būs arī būtisks atbalsts nodarbinātības veicināšanai, radot jaunas un labāk apmaksātas darbvietas ne vien rūpniecībā, bet arī saistītajās nozarēs. Moderna, pasaulē konkurētspējīga rūpniecība ir ikvienas spēcīgas ekonomikas mugurkauls, kas nodrošina ienākumus ekonomikai, kā arī citu nozaru attīstību. Saskaņā ar pētījumu datiem viena darbvieta apstrādes rūpniecībā ļauj izveidot divas līdz trīs darbvietas citās nozarēs.
Ar industriālās politikas palīdzību mums ir jāsniedz atbalsts, lai Latvijas lielie un arī vidējie un mazie ražotāji kļūtu par Eiropas un pasaules līmeņa spēlētājiem. Latvijas uzņēmēju lietpratība un inovētspēja kombinācijā ar precīzi tēmētu valsts atbalstu un ieguldījumiem izpētē un attīstībā var dot reālu izrāvienu starptautiska līmeņa ražošanas attīstībai Latvijā, kas arī dabiskā veidā aizstās importu.
Ko darīs Ekonomikas ministrija? Esam izstrādājuši un sākuši diskusijas ar ekspertiem par Nacionālās industriālās politikas vadlīniju projektu, kuru līdz šī gada beigām dialogā ar uzņēmēju organizācijām pārveidosim par galveno ekonomiskās politikas pārnozaru dokumentu. Sākts pētījums un Latvijas ekonomikas nozaru, nišu un produktu grupu mikroekonomiskā analīze. Jau šovasar iedarbināsim ražošanas telpu renovācijas pilotprojektu vairākās pilsētās - Latvijas nākotnes industriālās attīstības centros. Sadarbojamies ar Izglītības un zinātnes ministriju, strādājot pie inovāciju politikas reformām, uzlabojumiem profesionālajā izglītībā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, jo ekonomiskā attīstība ir valsts reģionālās un telpiskās attīstības pamatjautājums. Mūsu partneru vidū ir arī Finanšu un Labklājības ministrija, jo Nacionālajai industriālajai politikai ir jākļūst par patiesi pārnozaru risinājumu. Ir laiks pozitīvam izrāvienam mūsu ekonomikā, un NAP balstīta moderna industriālā politika ir iespēja, kā to īstenot.