Tā iepazinos ar Romu un viņa bīglu Jaceku. Roma mācās 2. klasē. Viņš ļoti gribējis suni. Vecāki piekrituši ar norunu, ka dēls pats rūpēsies par savu četrkājaino draugu. Roma spriež - visgrūtākā esot agrā celšanās. Ja ne Jaceks, varētu pusstundu ilgāk pagulēt! Toties pēcpusdienās Romam patīk staigāt ar suni, tad varot visiem parādīt, cik Jaceks ir skaists. Tagad gandrīz katru rītu vismaz pusstundu ar saviem suņiem metam apļus ap mājām. Roma iztaujā par suņu audzināšanu, apmācību, lepojas ar Jaceku. Šorīt zēns man uzticēja savu noslēpumu - gribot nopirkt trusi! Vecāki neesot pretī. Abi norunājām svētdien aizbraukt uz izstādi Dabas muzejā Mūsu mīļdzīvnieki. Tur būšot ne tikai dažnedažādi truši, bet arī kāmīši, jūrascūciņas, peles, žurciņas, šinšillas, degu un zemes vāveres. Par tiem Roma neko lāgā nezinot, bet redzēt gan gribot. Iespējams, zēnam iepatiksies kāds cits sīkdzīvnieciņš. Roma jau nevar vien sagaidīt svētdienu, bet es ceru, ka zēna interese par dzīvnieku pasauli būs noturīga, ka puisēns nekad nevienam nedarīs pāri.
Par Romu, Jaceku un trusi
Bija auksts ziemas rīts. Ar savu sunenīti Beibi posāmies uz
mežu. Ārā ieraudzīju, ka pie blakus mājas, aukstumā sarāvies, stāv
vēl lāga nepamodies puišelis. Viņam pie kājām īsā saitē piešņorēts
dreb mazs sunītis. Skaidrs interešu konflikts - zēns grib gulēt,
suņuks - skriet! Eju klāt, saku - paiesim mazliet, tu taču galīgi
nosalsi, un suņuks savas darīšanas neizdarīs, uz vietas stāvot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.