Rietumukrainā ar bažām izsakās par valdošās promaskaviski orientētās Reģionu partijas izstrādāto un pieņemto likumu par valodu politiku Ukrainā, kas faktiski pavēris ceļu krievu valodai uz otras valsts valodas statusa iegūšanu. Tas ir trieciens ukraiņu valodai - vienīgajam pamatam, uz kura bāzes varētu notikt reāla visu Ukrainā dzīvojošo pilsoņu ciešāka integrācija. Tas ir signāls daudziem laiskiem prātiem, ka ukraiņu valodu iespējams nemācīties, jo bez tās varēs iztikt. Tagad pavisam neiespējami būs pārliecināt par neapstrīdamo patiesību, ka, dzīvojot Ukrainā, ir jāzina ukraiņu valoda. Tieši tāpat kā Čehijā čehu, Spānijā spāņu, bet ASV angļu valoda. Ukrainas gadījumā šo universālo normu, kuras pamatā ir valodas centrālā loma valsts pastāvēšanā, prezidents Viktors Janukovičs, Reģionu partijas līderis, krietni vien sašķobījis. Steigā neilgu laiku pirms parlamenta vēlēšanām pieņemtais likums nav pārdomāts, jo neatbilst Ukrainas interesēm. Ironiskā kārtā izrādījies, ka tas nodarījis ļaunumu arī valdošajai partijai, kas pēc šī likuma pieņemšanas nedaudz zaudējusi vēlētāju atbalstu. Ieguvēji ir opozīcija, kam piekritēju skaits palielinājies par pāris procentiem.
Reģionu partija cenšas par katru cenu noturēties pie varas. Tam nav nekā kopīga ar valsts mēroga domāšanu, tādēļ līdz šim nav bijis iespējams pamanīt neko tādu, kas varētu vest milzīgo un bagāto valsti uz attīstību. Tā vietā bijis viens vienīgs savtīgums, un saprotamā kārtā to atbilstoši novērtējis arī vēlētāju vairākums, jo labāk dzīvot grib visi. Šī iemesla dēļ neticība Reģionu partijai un prezidentam aizvien pieaug, plašumā plešas arī politiska apātija un vēl pavisam nesen vairāk par 50% vēlētāju izteikušies, ka nemaz neiešot uz vēlēšanām. Cenšoties noturēt savu vēlētāju, valdošā partija metusi galdā seno trumpi par krievu valodu, par ko allaž atceras pirms vēlēšanām. Cik lielai daļai vēlētāju ar to būs pietiekami, vēl teikt ir par ātru, taču zināmam skaitam tas izrādījies pa prātam, ko apliecinājusi steidzīgā krievu valodas pasludināšana par reģionālo valodu vairākos valsts apgabalos.
Likuma pieņemšana un tā piemērošana dzīvē mēdz būt divas pavisam atšķirīgas lietas, un valodas likuma sakarā par to būs iespējams pārliecināties. Jau tagad ir skaidrs, ka ar tā ieviešanu viegli nebūs, jo valstij tam vienkārši nav naudas. Visu dokumentu dublēšana divās valodās ir atstāta uz valsts reģionu budžetiem, bet tur pietrūkst līdzekļu pat ceļu uzturēšanai un neatliekamām sociālajām vajadzībām. Turklāt opozīcija sola pēc uzvaras vēlēšanās likumu nekavējoties atcelt. Daļa likuma pretinieku Rietumukrainā uzskata, ka ukraiņu nācija un tās jaunā valsts ir pietiekami spēcīga, lai šādi likumi nenodarītu liktenīgu zaudējumu, bet citi, skeptiskāk domājošie, runā par to, ka ir sākusies nopietna ukraiņu valodas ierobežošana.