E.Krastiņam kā Finanšu ministrijas pārstāvim bijis finanšu ministra Einara Repšes (JL) rakstveida rīkojums, kā balsot brīvostas valdes vadītāja vēlēšanās. Līdzīgi balsojumus premjers Valdis Dombrovskis (JL) bija lūdzis nodrošināt arī satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) un vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), pēc vēlēšanām apstiprināja premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Kāpēc tas netika ņemts vērā, ne no abiem ministriem, ne V.Silenieka un J.Straumes uzzināt neizdevās, jo viņi pēc balsojuma neatbildēja uz telefona zvaniem.
«Diemžēl vilciens ir aizgājis, viņi ir uzvarējuši vēlēšanās,» atzina TB/LNNK līderis Roberts Zīle, kura vadītā partija pirms vēlēšanām bija viena no tām, kas asi kritizēja A.Šlesera vēlmi iegūt varu pašvaldībā.
Atbalstu A.Šleseram viņš skaidro ar to, ka būtu neprāts atstāt brīvostu bez vadības laikā, kad jākonkurē ar pārējām Baltijas ostām. «Neredzu iespēju, kā var apstiprināt citu vadītāju šajā situācijā, kad ir četri no valdības, četri no pašvaldības. Turklāt neviens nevar labi pārvaldīt ostu, ja viņš ir konfliktā ar Rīgas domi,» saka R.Zīle.
Rīgas ostas valdē pavisam strādā astoņi Rīgas domes un valdības virzīti pārstāvji. Pēc ceturtdienas sēdes viens amats valdē kļuvis brīvs, jo E.Krastiņš ir iesniedzis atlūgumu. Finanšu ministrija pagaidām nav nosaukusi, kas ieņems viņa vietu.
Amats ostas valdē ir iekārojams ne tikai lielā atlagojuma dēļ, kas priekšsēdētājam ir ap 6200 latu mēnesī, bet arī tāpēc, ka nodrošina ietekmi - osta realizē vērienīgus attīstības projektus.