Bundžu Jānis pamanījis interesantu konsekvenci. Tur, kur melns jāizrāda par baltu, konsultantiem darba daudz un, jādomā, pietiks vēl ilgi uz priekšu. Savukārt tur, kur balts jāuztaisa par melnu, parasti lūko tikt galā pašu spēkiem. Rezultāti - dažādi.
Diena jau rakstīja, ka īsi pirms 11. novembra Valsts nekustamie īpašumi nāca klajā ar pamācību, ka neklātos bojāt kultūras un vēstures pieminekļus un neizvietot svecītes uz Rīgas pils mūra. Krājoties netīrumi, izdedži, tauki, karstums postot mūri un tas beigu beigās sagāzīšoties. Tādēļ iesakot svecītes dedzināt speciāli norādītās vietās. Vēl trakāk - izgājšgad svecīšu posta sakopšanai no nodokļu maksātāju sūrās naudiņas vajadzējis tērēt 21 000 eiro. Ārprātīgs zaudējums un izšķērdība! Laikam tieši šī iemesla dēļ trūcīgā kompānija nav varējusi Stūra mājā iebūvēt jaunu tualeti un vajadzējis lūgt naudiņu valdībai no neparedzētajiem līdzekļiem. Te nu gan jādomā perspektīvā - arī uz asfalta sveces radīs karstumu, taukus un izdedžus, kas ietekmēs ielas klājuma struktūru, noturību un estētiku. Tiks būtiski apdraudēta satiksmes drošība. Savukārt zāliena daļa… par to vispār nav ko runāt - izmīdīs, sadedzinās un iedzīs zemē Rīgas zaļo rotu.
Otrā rītā, par nožēlu, izrādījās, ka mūris tikpat kā nav sadedzis, lielākā ļaužu daļa paklausīgi likuši svecītes pie mūra. Neliels sapīkums, jo bija tak jau sagatavots iesniegums par 21 000.
Arī Rīgas pils būvuzraugs paudis, ka gandrīz nekāda skāde mūrim neesot notikusi. Tomēr kungs tūlīt apķēris, ka aina pārāk balta, un steidzies iekrāsot ar melnu. Proti, neskatoties uz to, Rīgas domei tomēr vajadzēs vairāk darboties pie svecīšu lietas organizēšanas un, galvenais, uzraudzības - smiltis sabērt pa visu krastmalu vai kaut kā tā. Risinājums jāmeklē.
Risinājumi, protams, jāmeklē, un te nu ir, kur izvērsties. Plānotās smiltis nemaz tā nevarēs bērt, apakšā vispirms jāpaklāj kādas segas un tā tālāk.
Nāksies sastiķēt darba grupu, izstrādājot koncepciju, plānus un, protams, tāmi. Jādomā, mūrī jāietaisa smuka, no titāna sakausējuma izgatavota sveces vieta, kur katru gadu svinīgi notiks Lāčplēša dienas rituāls. Atnāks prezidents, mūzikai žūžojot, aizdegs vienu svecīti, teiks uzrunu, koris nodziedās par Sauli un Pērkonu, pēc tam kāda filma par veciem cilvēkiem, kuras laikā ugunsdzēsēji skriešus metas apdzēst bīstamo degošo priekšmetu.
Vai arī otra versija - tiek izsludināts iepirkums kādām speciālām svecēm, kuras vai nu sadeg pilnībā un vēlams ar patīkami ķīmisku meža smaržas aromātu, vai arī tiek izmantotas pilnīgi ugunsdrošas LED svecītes iz Ķīnas, kuras savāc un nākamgad var izmantot atkal. Šādas varēs iegādāties uz vietas, un attiecīgi dienesti rūpīgi skenēs, lai netiktu ienestas kaut kādas citādas. Nu ko?! - kliegs amatpersonas - tad neko nedarīt?
Ne gluži. Iniciatīvas neuzņemšanās kaite mums labi zināma. Nemākulīgie mēģinājumi pagaidām atgādina behemota tango. PAREIZAIS VIEDOKLIS - vispirms savākt visus iespējamos priekšlikumus, noteikti ieskaitot iespēju arī «ierindas cilvēkiem» izteikties. Ieteikumi sanāks raibi. Tomēr labumi veseli trīs:
- tas prasīs mazāk naudas un laika,
- parādīsies visdažādākās krāsas, ne tikai melns un balts,
- kas konsultantam nemaz nepatīk - nevarēs tikai priekšniekus vien kritizēt par ideju trūkumu.
*ļoti neatkarīgs konsultants