Vai miers ir jēdziens, kas apzīmē kādu objektīvu stāvokli, esamības izpausmi? Vai miers ir emocija vai ilūzija? Vai tam piemīt kādas kvalitātes? Vai miers ir ietērpjams vizuālos tēlos, un vai tas ir izmērāms? Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāmajā Latvijas laikmetīgās mākslas izstādē Lielāks miers, mazāks miers, kuru var aplūkot līdz 15. novembrim, pats jēdziens «miers» kalpo kā metafora, kas ietver sevī ļoti daudzveidīgus aspektus, drīzāk uzdod jautājumus, nekā sniedz atbildes.
Izstādi Lielāks miers, mazāks miers veido jaunradīti starptautisku mākslas pieredzi guvušu mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi, kā arī talantīgu jaunās paaudzes meistaru māksla. Izstādē piedalās Imants Lancmanis, Aigars Bikše, Barbara Gaile, Indriķis Ģelzis, Inta Ruka, Evita Vasiļjeva, Krišs Salmanis, Darja Meļņikova, Kaspars Podnieks, Māra Brīvere, Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, Ieva Kaula, Ernests Kļaviņš un Andrejs Kļaviņš, Maija Kurševa, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze, Zane Tuča, Vilnis Vītoliņš, Brigita Zelča-Aispure.
Mākslinieki, kas piedalās izstādē, tika aicināti atsaukties gan uz individuāliem, patību veidojošiem apziņas elementiem, kas saistīti ar vēlmi pēc miera, gan uz plašākām dabas un sabiedriskajām kustībām, kuras ir lielākā vai mazākā mērā mieru radošas vai postošas. «Esam izveidojuši izstādi par to, kā nav. Nav miera nedz dabā, nedz cilvēka dvēselē, savukārt kāds iekšēju mieru sasniedzis mūks diezin vai būs mūsu izstādes apmeklētājs. Tomēr ilgas pēc personīgā, kā arī ģimenes un sabiedriskā miera pastāv. Miers ir utopisks projekts, kurš ir variācija nemieram, kas ir radītājs un reizēm postītājs,» stāsta izstādes kuratore Helēna Demakova. Viņa uzsver - kaut arī vēlme pēc miera ir, iespējams, viena no retajām izjūtām, kuras cilvēkam kaut nedaudz ļauj samierināties ar nāvi, tikai retos gadījumos izdodas mieru un nemieru kā individuālus vai sabiedriskus konceptus apvienot vienā mākslas darbā.
Izstādes kuratore uzskata - miers kā iespējamais dvēseles stāvoklis ir dārga providences dāvana, taču tā nav nekāda vērtība eiropeiskās domāšanas tradīcijā, tomēr latviešu valodā jēdziens ir semantiski uzlādēts. «Mēs sakām «esi mierīgs», nevis «esi rāms» vai «esi kluss». Mēs liekam «nomierināties». Mēs sarunvalodā lietojam izteicienus «miers un bērziņš», «mieramika», «miera osta», «mīļā miera labad», «miera vējos», «miermīlīgs», «mūžīgais miers» un vēl daudzas citas līdzības un metaforas,» skaidro H. Demakova.