Šā gada budžeta grozījumos Ls 12 000 finansējums filmas Zīmogs sarkanā vaskā «ieskata materiāla» sagatavošanai tika iebalsots pirmajā lasījumā pēc Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikuma. Finansējums filmu nozarei pēc likuma jāadministrē NKC, taču šeit sākas vairāki sarežģījumi. «Mēs drīkstam finansējumu sadalīt tikai konkursa kārtībā, bet, kā to izdarīt šajā gadījumā, nav skaidrs. Ja izsludina konkursu, tajā var pieteikties vairāki pretendenti un piedāvāt uzņemt filmu ar nosaukumu Zīmogs sarkanā vaskā. Turklāt mēs nedalām finansējumu televīzijas filmām un seriāliem,» mulst NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomniece Ieva Līne norāda, ka šī ir nestandarta procedūra, kuras risināšanā ministrijas juristi palīdzēs NKC. «Ministre priecājas par ikvienas latviešu filmas uzņemšanu, ja tā bagātina latviešu nacionālo kultūru, risina latviešu nācijas pastāvēšanai nozīmīgus jautājumus, rosina uz diskusiju, izglīto. Jebkurā gadījumā darbs, uz kura pamata iecerēts veidot filmu, - Jāņa Lejiņa triloģija Zīmogs sarkanā vaskā - ir ne tikai apjomīgs vēsturisks pētījums, bet arī saņēmis vairākus apbalvojumus un novērtējumus kā literāri augstvērtīgs darbs. Tas ir fundamentāls pamats tālākām izpausmēm ne vien kino, bet arī citās mākslas jomās,» ministres viedokli pauda I. Līne. Vaicāta par veidu, kādā šis finansējums piešķirts, proti, apejot konkursus, ministres pārstāve izteicās: «Likumdevējs, atbalstot grozījumus valsts budžeta likumā, ir paudis savu gribu, un ministram nav pamata apšaubīt šī lēmuma leģitimitāti.»
Zīmogs sarkanā vaskā I. Parādniekam ir tuvs literārais darbs, jo viņš finansēja tā trīssējumu izdevuma papildmetienu un pat uzrakstīja tam nelielu anotāciju. Kandidējot Saeimas vēlēšanās 2010. gadā, I. Parādnieks dāvināja saviem atbalstītājiem grāmatas eksemplārus. Par to, kas tālāk notiks ar viņa rosināto finansējumu, I. Parādnieks neinteresējas, jo pilnībā uzticoties Kultūras ministrijai (Ž. Jaunzeme-Grende ir viņa partijas biedre, ministres biroju savukārt vada I. Parādnieka māte). Vaicāts, vai varētu vēl kādu reizi budžeta grozījumos nākt ar līdzīgiem priekšlikumiem finansēt pašu filmu, I. Parādnieks tieši neatbild un norāda, ka šādai filmai ir jābūt, jo J. Lejiņa romāns ir unikāls, vēstures faktos balstīts. Viņš pieļauj, ka filma varētu būt pat kopražojums ar Lietuvu un Vāciju. Režisore Virdžīnija Lejiņa apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka iecerēts uzņemt televīzijas filmu 30 sērijās, bet par Saeimas piešķirto naudu uzņemt filmas reklāmas treileri. V. Lejiņa pauda mulsumu par diskusijām, ko izraisījusi naudas piešķiršana, sakot, ka viņa vienmēr priecājoties, ja kādam citam piešķir finansējumu un iespēju strādāt. No plašākiem komentāriem režisore atturējās, solot par ieceri pastāstīt pēc filmas producenta Gvido Zilūža atgriešanās no komandējuma. Ziņa par I. Parādnieka virzīto finansējumu šai filmai jau septembra vidū izraisīja reakciju kinoļaužu vidū, piemēram, filmas Kolka Cool producente Madara Melberga norādīja: «Šāda veida finansējuma piesaiste būtu saprotama privātā sektora ietvaros, bet, ja nodokļu maksātāju nauda tiek plānota bez sabiedrības vai nozares profesionāļu līdzdalības, kā arī iepazīstoties ar Saeimā iesniegtajiem projektiem, rodas iespaids, ka deputātiem ir iespēja Saeimas ietvaros sarīkot minikonkursu saviem favorītprojektiem.»