Lai arī par līguma parakstīšanu spriež tikai valdība, par tā ratifikāciju būs jāvienojas Saeimai. Kā Diena noskaidroja Ministru kabinetā, līgums uz parlamentu tiks virzīts uzreiz pēc tā parakstīšanas Briselē. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP) prognozē, ka līguma ratifikācija varētu notikt līdz vasaras brīvdienām, tas būs jāpieņem ar parasto balsu vairākumu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš tomēr aicina nesteigties ar ratifikācijas kārtības apspriešanu - tā var mainīties.
Saeimā jāspriež arī par izmaiņām ES pamatlīgumā, kas paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu - likumprojekts vēl «iestrēdzis» Saeimas Ārlietu komisijā (ĀK), kas to varētu izskatīt tuvāko divu trīs nedēļu laikā. ĀK priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš Dienai pastāstīja, ka komisijā būs arī jālemj par līguma izmaiņu ratifikācijas kārtību - vai tas būs jāpieņem ar parasto vai kvalificēto vairākumu, pēc tam par izmaiņām ES pamatlīgumā balsos Saeima.
Starpvalstu valdību līgums paredz, ka eirozonas valstu nacionālajās likumdošanās jāiestrādā fiskālās disciplīnas rādītāji (strukturālais deficīts - 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IK), ārējais parāds līdz 60% no IK), ja tas netiks darīts, galējais soda mērs var būt naudas sods līdz 0,1% no IK, ko eirozonas valstis iemaksātu ESM, savukārt neeirozonas valstis - ES vispārējā budžetā.
Taču, lai arī šo līgumu ratificēs 12 eirozonas valstis, pastāv bažas, ka tās nebūs valstis, kuru dēļ vispār parādījās nepieciešamība pēc šāda līguma, Saeimas ES lietu komisijas, ĀM un Eiropas Komisijas organizētajā diskusijā 10. februārī atgādināja A. Balode. Tieši tāpēc pastāv šī līguma sasaiste ar Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu - Diena jau vēstīja iepriekš, ka, lai ESM stātos spēkā, nepieciešami grozījumi Līgumā par ES darbību, papildinot 136. pantu ar paragrāfu, kas paredz ESM izveidošanu. «ESM spēkā stāsies šā gada jūlijā, ja eirozonas valstis līdz 2013. gada janvārim nebūs ratificējušas starpvalstu līgumu, tad nepieciešamības gadījumā tās nevarēs gūt atbalstu no ESM. Arī gadījumā, ja līgumu parakstījušās valstis līdz 2014. gada janvārim nacionālajā likumdošanā nebūs iestrādājušas fiskālās normas, palīdzību no ESM tās saņemt nevarēs,» darba diskusijā par starpvalstu valdību līgumu norādīja A. Balode.
«Salīdzinot ar 2005. gadu, kad stabilitātes pakts netika ievērots, šobrīd dalībvalstis ir sapratušas, ka līdzatkarība ir pieaugusi, un ir radusies apziņa, ka eirovalūtas stiprums ir atkarīgs no stabilas, līdzsvarotas ekonomikas,» diskusijā atgādināja Ārlietu ministrijas (ĀM) ES direkcijas ES koordinācijas departamenta direktore Kristīne Našeniece. Arī viņa uzsver - ja dalībvalstis nebūs ratificējušas līgumu un nonāks finanšu grūtībās, iespējas saņemt palīdzību no ESM nebūs.