Cenšas samazināt
Pēc Saeimas balsojuma, kurā tā atteicās ļaut KNAB veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) mājās, aktualizējies jautājums par šādas kriminālprocesuālās imunitātes lietderību. Izskanējuši aicinājumi šo imunitāti svītrot no likuma vispār, un arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe norādījusi, ka Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO) jau pirms desmit gadiem Latvijai ieteikusi ierobežot deputātu krimināltiesisko imunitāti, bet šie ieteikumi neesot ņemti vērā. Vienotība jau izstrādājusi Satversmes grozījumus, kas paredz svītrot kratīšanu no tām darbībām, pret kurām aizsargāti Saeimas deputāti.
Tomēr V. Zeppa-Priedīte uzskata, ka amatpersonu imunitāte būtu jāreformē plašāk, jo, ja no likuma tiek svītrota tikai kratīšana, tas izskatoties pēc kārtējā gadījuma, kad likumu maina viena atsevišķa gadījuma dēļ. «Vai tiešām kratīšana ir tas būtiskākais kriminālprocesuālais instruments? Te ir jāskatās kompleksi. Iespējams, vajadzētu noteikt tā, ka vienkārši tiek vienreiz dots akcepts deputātam piemērot jebkādas kriminālprocesuālas darbības, un tālāk tiesībsargājošās iestādes var darīt visu, ko un kā vajag. Tā gan ir tikai tāda ātra ideja, bet ņemt nost imunitāti tikai kratīšanai izklausās patiešām jocīgi,» prāto lektore.
Vienotības deputāti gan šādai kritikai nepiekrīt. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kura esot iesniegto grozījumu izstrādātāja, Dienai skaidroja, ka uzskata, piemēram, deputātu imunitāti pret apcietināšanu par tādu, kas tomēr būtu jāsaglabā, jo tā pašreiz esot ļoti skaidri noregulēta Satversmē. Savukārt Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis solīja, ka drīzumā Vienotība varētu iesniegt arī grozījumus, kas atceltu vajadzību prasīt Saeimai izdot deputātus administratīvajai sodīšanai. Viņš gan atzina, ka šāda iniciatīva Saeimā jau iepriekš vairākkārt noraidīta, bet cer, ka neseno notikumu gaismā beidzot izdosies panākt tās pieņemšanu.
«Imūno» netrūkst
Latvijā šobrīd dažādu līmeņu tiesiskā imunitāte piemīt Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, kā arī KNAB un drošības iestāžu amatpersonām. Daudzas šīm amatpersonām piešķirtās «imunitātes» ir vienādas - pret kratīšanu, apcietināšanu, administratīvo aizturēšanu -, bet atšķirības veidojas tādējādi, ka par šo darbību atļaušanu katrā gadījumā lemj cita iestāde. Prezidenta un deputāta gadījumā lemj Saeima, tiesneša gadījumā atkarībā no pret viņu vērstās kriminālprocesuālās darbības - ģenerālprokurors, Saeima vai Augstākās tiesas tiesnesis, bet «drošībnieka» vai KNAB darbinieka gadījumā - ģenerālprokurors. Ierobežota apjoma imunitāte piešķirta arī prokuroriem, un arī par viņu izdošanu lemj ģenerālprokurors.
V. Zeppa-Priedīte gan norāda, ka arī šis personu loks būtu stipri vien jāierobežo: «Noteikti imunitātei nav jābūt KNAB amatpersonām. Kaut kas līdzīgs visā pasaulē sastopams vienīgi Lietuvā, bet ne tam ir kāds juridisks pamatojums, ne faktisks.» Viņa skaidro, ka pētījusi šo dienestu regulējošo likumu tapšanas procesu un nav atradusi šādai imunitātei nekādu pamatojumu: «Ielika to, un viss. Kāpēc? Nu, Dievs viņu zina!»
V. Zeppa-Priedīte skaidro, ka tradicionāli pasaulē imunitāti piešķir parlamenta locekļiem, kā arī monarhijās - valdniekiem, bet citām personu grupām tādas neesot.
«Piemēram, mums liekas, ka tiesnesim jābūt ļoti «imūnai» personai, bet, teiksim, Vācijā tiesnesim nepiemīt nekāda kriminālprocesuālā imunitāte,» viņa ilustrē ar piemēru.