Līdz šā gada beigām spēkā ir pagaidu kārtība, valsts budžetam palīdzot pašvaldībām nodrošināt, lai kopumā katram šādam pirmskolniekam līdz piecu gadu vecumam «līdzi sekotu» 160 latu Rīgas reģionā vai 130 latu pārējā valsts teritorijā. Savukārt bērniem no piecu gadu vecuma, uzsākot obligāto sagatavošanos pamatizglītības ieguvei, bez pašvaldības finansējuma pienākas valsts mērķdotācija pedagogu algām. No 2014. gada janvāra, atbilstoši Izglītības likuma grozījumiem, visiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam vienlīdzīgu līdzfinansējumu pirmskolu izglītības pakalpojuma apmaksai jau pilnībā nodrošinās viņu dzīves vietas pašvaldība. Turklāt valdība ir paredzējusi ikviena pirmskolnieka tiesību aizsardzības mehānismu, 2014. un 2015. gadam rezervējot līdzekļus gadījumam, ja kāda novada vai pilsētas dome iespītētos un atteiktos pildīt savas saistības.
Šobrīd bērnudārzu rindu problēma ir kā parunā piesauktais suns, kam ir prasmīgi pārkāpts pāri, bet vēl ir palikusi aste, pret kuru iespējams nejauši paklupt. Lai Izglītības likumā pieteiktais mehānisms tiktu iedarbināts, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek izstrādāts projekts attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. Vēlos projekta rakstītājiem atgādināt dažus iespējamos riska faktorus, kas varētu būtiski ietekmēt šo noteikumu efektivitāti.
Nepieciešams formulēt vienkāršus un skaidri saprotamus līdzmaksājuma saņemšanas principus, kas neradītu ģimenēm jaunu birokrātisko formalitāšu slogu. Kā pirmskolas mācību iestādes vadītāja es, ikdienā tiekoties ar mazuļu vecākiem, jau esmu diezgan cītīgi strādājusi par valdības virzīto pārmaiņu advokāti, skaidrojot, ka bērniem paredzētā naudas summa pieaug un problēmas atrisinās. Cilvēki jūtas dezorientēti un pat īsti netic, ka kāds tiešām gribētu viņiem palīdzēt, nevis tikai uzkraut vēl kaut kādas formalitātes. Ģimenes ir pārliecinātas, ka viena vai otra pašvaldība varēs ar tām manipulēt pēc saviem ieskatiem un savās interesēs. Tāpēc MK noteikumiem ir jābūt fokusētiem uz bērnu, uz viņa likumīgajām tiesībām saņemt pakalpojumu, nevis, piemēram, nosakot kā svarīgāko mērķi rindu mazināšanu pašvaldību bērnudārzos. Lai to nodrošinātu, MK noteikumiem būtu kategoriski jāizbeidz kārtība, kas paliek spēkā pārejas periodā: lai bērns saņemtu līdzmaksājumu, viņam noteikti jābūt reģistrētam rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Pašvaldība nedrīkst automātiski liegt bērnam piešķirto finansējumu, obligāti pieprasot viņam doties uz to pašvaldības bērnudārzu, kurā atbrīvojusies vieta. Ja šī norma tiek saglabāta, tad vecākiem tiek skaidri pateikts: jūsu bērna vajadzības valstij šķiet mazāk svarīgas nekā pašvaldības intereses. Ja bērns ir sācis iet vienā pirmskolas mācību iestādē, ģimenei ir nepieciešamas garantijas, ka viņš varēs to pabeigt, turklāt uz tādiem pašiem noteikumiem. Daži pašvaldību darbinieki šādu loģisku prasību neapdomīgi sauc par privāto bērnudārzu lobēšanu, aizmirstot, ka patiesībā vēršas pret saviem vēlētājiem.
Valdības apstiprinātajā dokumentā vajadzētu izvairīties no normas, ka par katru privātajā bērnudārzā kavēto dienu ir jāuzrāda ārsta zīme kā attaisnojums, citādi šī diena tiek atrēķināta no līdzmaksājuma. Prasība ir pārspīlēta, turklāt rada pretrunu ar citiem noteikumiem. Tāpat vecākiem tiek apgrūtināta iespēja pavadīt kopā ar bērnu savu brīvo darba dienu, jo tad viņiem pašiem par šo dienu jāmaksā privātajai pirmskolai. Protams, MK noteikumu veiksmīgu darbību lielā mērā noteiks tas, cik prasmīgi tiks izstrādāta mērķa maksājumu apjoma noteikšanai nepieciešamā metodoloģija, radot skaidri izprotamu un vienotu formulu, kas ļautu visā valstī aprēķināt reālās cenas pirmskolu izglītības pakalpojumam.
* Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētāja
** Auklēm apmācību kursu pabeigšanai tika noteikts pārejas periods, tāpēc no 1. septembra līdz 2013. gada beigām bērnu uzraudzības pakalpojumu var sniegt arī persona, kas neatbilst noteiktajām izglītības prasībām.