«Tad arī izdomāju, ka te varētu uzcelt nelielu guļbūvi, kas tikpat labi varētu kalpot gan ziemā, gan vasarā.» Pēc Guntara domām, šajā meža ielokā tieši koka guļbūve iederējās vislabāk, turklāt viņam negribējās neko būvēt no rīģipša vai tamlīdzīgiem materiāliem.
Māju cēluši vietējie meistari, par kuriem G.Ķirsis teic - kā jau tas gadījies daudziem, meistari viņu iznesuši cauri. «Par to es varētu uzrakstīt veselu grāmatu - gluži tāpat kā meistari par saviem klientiem...» Viss, ko meistari izdarījuši, - uzcēluši mājas sienas un uzlikuši jumtu, un to pašu - ar lielām grūtībām. Visus pārējos darbus brīvajos brīžos, aicinot talkā dēlus, Guntars paveicis pats, bet elektrību palīdzējis ievilkt Sigvards Kļava.
Māja iekārtota parocīgi un pieticīgi: pirmajā stāvā apvienota neliela virtuvīte un ēdamistaba. Savukārt otrajā stāvā ir telpa, kur izguldināt viesus. Par iekārtojumu Guntars teic: «Kad te padzīvo ceturto un piekto dienu, tad saproti, ka cilvēkam patiesībā vajag ļoti maz... Galdu, krēslus, dīvānu, trauku skapi.»
Par smalkākām lietām G. Ķirsis saka - te jau varētu būt, piemēram, zamša dīvāns. Taču Guntars novērojis: ja cilvēks ilgāku laiku savā mājā neiegriežas, to ar laiku pārņem citi - mazie draugi. Piemēram, peles pērnajā ziemā izgrauzušas ledusskapī caurumu un patukšojušas tā krājumus; apēstas pat mazās sveces. «Varam tikai minēt, kas te notiek ziemā, kad uz šejieni nebraucam...» saimnieks smejas.
Mājas pirmajā stāvā ir maza ekstra - pirtiņa. Tā arī ir Guntara paša būvēta un tapusi ļoti ātri. «Viss, kas te ir, tapis kāda noteikta iemesla dēļ. Piemēram, pirtiņu izbūvēju pirms dēla dzimšanas dienas - lai viņam un draugiem būtu kur nopērties.» Savu roku mājas saimnieks pielicis arī dīķa rakšanā.
«Ir skaidri redzams, ka izdarīts tieši tik daudz, lai te varētu palikt. Vajadzētu kādu brīdi padzīvot, un tad te izskatītos pavisam citādi,» vērtē mājas saimnieks un piebilst - laiku mājas labiekārtošanai viņš varēs veltīt tikai pēc Senās mūzikas festivāla, kas tradicionāli notiks jūlija sākumā. Pēc tam gan mājas saimnieks labprāt pats kaut ko padarītu, jo koka darbi viņam sagādājot patiesu prieku. «Neviens mani neierobežo, un es drīkstu arī kļūdīties. Turklāt iemaņas arī man ir, jo bērnībā kopā ar vecotēvu esmu strādājis galdnieku darbnīcā. Tādēļ man patīk visas šīs lietas, un arī iemaņas negribas zaudēt.»