Viedokļi par Zvaigžņu spēli noteikti dalīsies. Gan jau būs ēverģēlību piekritēji, kuri sajūsmināsies par meistaru prasmīgi gūtajiem vārtiem, un pieļauju, ka būs diezgan liela skeptiķu armija, kas teiks, ka takoj hokej nam ņenužen (tulk. - tāds hokejs mums nav vajadzīgs) arī vienu reizi gadā. Un otrajiem nevar nepiekrist. «Bullīši» un pati spēle izvērtās par diezgan nebaudāmu balagānu. Atceros, pirms pāris gadiem viena no TV kompānijām translēja 1981. gada NHL Zvaigžņu spēli, kad Veins Greckis vēl bija pazaļš divdesmitgadnieks, bet visā košumā spīdēja tādas zvaigznes kā Bils Bārbers, Marsels Dions un Kents Nilons. Uz ledus bija īsta cīņa ar hokejam raksturīgo 4:1 rezultātu. Laiki, protams, mainījušies, un arī NHL Zvaigžņu spēlēs hokeju pa īstam neviens vairs nespēlē.
Sanktpēterburgā interesantākie bija konkursi, izņemot «bullīšus». Omskas Avangard aizsargs Deniss Kuļašs ripu raidīja ar 177 kilometru stundā ātrumu. Tas ir pat spēcīgāk, nekā šosezon NHL Zvaigžņu spēlē iespēja slovāks Zdeno Hara, kuram bija 170 km/h. Precizitātes konkursā negaidīti labākais bija «policists» Kriss Saimons. Šajā konkursā piedalījās arī Sandis Ozoliņš. Ātruma stafetē Jašina komandu pretī uzvarai pavilka Lauris Dārziņš. Spēlē Laurim viena ripa, bet Sandis Ozoliņš, kurš septiņas reizes piedalījies NHL Zvaigžņu spēlēs, šoreiz ar aktivitāti neizcēlās - tikai viens metiens pa vārtiem un nulle punktu. Naskākais uz ripu mešanu bija Mitišču Atlant līderis Sergejs Mozjakins, kura rēķinā piecas ripas. Starp citu, Mozjakina deviņgadīgais dēls ieņēma vieta uz rezervistu soliņa līdzās treneriem Oļegam Znarokam un Vladimiram Vujtekam. Dārziņš spēlēja vienā maiņā ar spēka stila uzbrucējiem Krisu Saimonu un Leo Komarovu.
KHL čempionāts atsāksies 14. februārī. Rīgas Dinamo nākamā spēle 16. februārī mājās ar Ufas Salavat Julajev.