Tomēr starptautiskās sabiedrības atbalsts ASV noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem pret Kubu ir sarucis līdz minimumam. Šonedēļ ANO Ģenerālajā asamblejā 188 valstis nobalsoja par rezolūciju, kas nosoda embargo. Pret bija tikai ASV un Izraēla.
Genocīds pret kubiešiem
Nepieciešamība izbeigt ekonomisko, tirdzniecības un finanšu embargo, ko Amerikas Savienotās Valstis ir uzspiedušas Kubai. Tāds ir oficiālais nosaukums rezolūcijai, par kuru jau 22. gadu pēc kārtas balsoja ANO dalībvalstis. Tomēr pirmo reizi tik daudz valstu atbalstīja dokumentu, kam gan nav juridiska spēka.
Vašingtonas 1962. gadā apstiprinātais embargo noteica, ka pret valstīm un uzņēmumiem, kas ekonomiski sadarbosies ar Kubu, tiks vērstas ASV politiskas un ekonomiskas sankcijas. Pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama ierobežojumus ir mazliet mīkstinājis.
Havana apgalvo, ka embargo dēļ valsts ekonomika ir zaudējusi 1,1 triljonu dolāru (561 miljards latu), un amerikāņu politiku dēvē par genocīdu pret kubiešiem. «ASV blokādes nodarītie postījumi cilvēkiem ir neaprēķināmi,» paziņojis Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess Parilja. «Fakts, ka vairāk nekā 50 gadu vēlāk dominē tā pati politika, ir kaut kas ārkārtējs un barbarisks.»
ASV vēstnieks ANO Ronalds Godards atbildējis, ka viņa valsts ir priecīga par pēdējā laika pārmaiņām Kubā, bet pagaidām nevar atcelt embargo, jo Kubai «joprojām ir viena no ierobežojošākajām ekonomiskajām sistēmām pasaulē».
Viņš uzsvēra, ka pērn no ASV uz Kubu ir veikti naudas sūtījumi divu miljardu dolāru (miljards latu) apmērā, bet amerikāņi ir lielākie ārvalstu pārtikas piegādātāji Kubai, raksta Reuters.
Kubā kopš 2006. gada pie varas esošais Rauls Kastro, kurš varas grožus pārņēma no brāļa Fidela, ir spēris dažus soļus, lai modernizētu salas plānveida ekonomiku. 2010. gadā tika paplašināta privātā uzņēmējdarbība, tā rezultātā pašreiz valstī ir vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, kuriem pieder vai kuri strādā privātuzņēmumos dažādās jomās.
Nevēlas sponsorēt režīmu
Valdība pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem atteikties no divvalūtu sistēmas, kas bija uzskatāms piemērs valstī valdošajai dziļajai sociālajai nevienlīdzībai. Viena no valūtām, kas ir piesaistīta ASV dolāram, ir konvertējama un pieejama tikai priviliģētākajai sabiedrības daļai, turpretim pārējie kubieši var norēķināties ar nekonvertējamo un mazāk vērtīgo valūtu.
Pateicoties gada sākumā atceltajiem izbraukšanas ierobežojumiem, šogad par trešdaļu ir pieaudzis to kubiešu skaits, kuri ir devušies uz ārvalstīm, pārsvarā ASV.
Arī ASV ir atvieglojušas ierobežojumus amerikāņu ceļošanai uz Kubu. To pilnīga atcelšana ir politiski jūtīga. Oponenti uzskata, ka tā ASV sponsorētu Kastro režīmu.