Tā ASV ilgtermiņa kredītreitingu no iespējami augstākā AAA samazinājusi uz AA+, nosakot negatīvu nākotnes perspektīvu. Pēdējais notikums tad nu bija tas pēdējais piliens - teju visi pasaules investori vairs neizturēja un steidza paniski pārdot sev piederošos vērtspapīrus, izraisot lielu kritumu pasaules fondu biržās, tajā skaitā ASV, Eiropā, Krievijā un pat nīkuļojošajā Baltijas akciju tirgū.
Krītot uzņēmumu akciju cenu raksturojošo indeksu vērtībai, vienas dienas laikā investori ASV biržās fiksēja vairāk nekā 100 miljardu dolāru zaudējumus, jo tajā skaitā ASV 20 lielāko banku, apdrošinātāju un aktīvu pārvaldnieku tirgus vērtība vien samazinājās kopumā par 102 miljardiem ASV dolāru. Paniku biržās līdz pirmdienas vidum vēl noturēja Eiropas Centrālās bankas lēmums uzpirkt Spānijas un Itālijas valdību obligācijas, tomēr dienas otrajā pusē jelkāds investoru optimisms izgaisa.
Daudzi analītiķi ķērušies pie bagātnieku virtuālo zaudējumu aprēķiniem, tomēr vērtspapīru vērtības samazināšanās ietekmē arī parasto mājsaimniecību bagātību. Ja akciju cenas atkal nesāk pieaugt, kompensējot zaudējumus, tas var negatīvi ietekmēt vispārējo mājsaimniecību patēriņa līmeni, tātad atsaukties uz valstu iekšzemes kopproduktu. Pasaulē pašlaik lielākās bažas ir saistītas ar iespējamo otro ekonomikas recesijas vilni ASV, un tas savukārt var ietekmēt Eiropas valstu jau tā trauslo ekonomisko veselību un, iespējams, vēl padziļināt jau tā satraucošo Eiropas valstu parādu krīzi. Vadošie ekonomisti vēl pagājušās nedēļas nogalē deva vienu trešdaļu riska, ka ASV varētu iestāties recesija. Iespējams, pēc vērtspapīru tirgus kritiena recesijas iestāšanās varbūtība pieaugusi. Situācijas attīstību varētu ietekmēt vakarvakarā (plkst. 21.00 pēc Latvijas laika) notikušajā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē nolemtais: dolāra likmju izmaiņu varētu nebūt, bet svarīgi, vai FRS izšķirsies par papildu dolāru drukāšanu (tā būs pēc kārtas trešā), kas, no vienas puses, var sekmēt dolāra vērtības samazināšanos un, no otras puses, atvieglot ASV parāda atdošanu. Pēc ekspertu teiktā, ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas neesot apdraudētas, tādēļ pastāv cerība, ka zaudējumus varētu neciest arī Latvijas komercbankas, kas šajos līdz šim par bezriska vērtētajos aktīvos ieguldījušas arī no klientiem piesaistītos līdzekļus.
Tikmēr akciju vērtības globālais kritums līdzīgi kā 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā pēc investīciju bankas Lehman Brothers bankrota atkal varētu ietekmēt ieguldījumu un uzkrājumu vērtību, piemēram, pēdējās pāris dienās pieauguši teju visu otrā pensiju līmeņa aktīvo plānu zaudējumi.