Tas, ka mediju telpa krievu valodā nav sevišķi draudzīga Latvijas valstij un latviešu nacionālajām interesēm, nekad nav bijis noslēpums, tomēr tika ignorēts, vadoties pēc principa «lai jau...». Nu pēc referenduma mūsu politiķi atjēgušies, ka šī telpa ne tikai savā nodabā atražo kļūdainus vai apzināti provokatīvus stereotipus, bet reāli ietekmē to, kā Latvijas cittautieši uztver valstī notiekošo. Kas to būtu domājis... Ko nu darīt?
Pārmetumi krievu žurnālistiem par viņu pārāk ciešo saistību ar Saskaņas centru ir nedaudz liekulīgi. Privātiem medijiem ir tiesības uz politiskām simpātijām un konkrētu politisku mērķu aizstāvēšanu, pat ja mums šie mērķi liekas nepieņemami. Turklāt nevarētu teikt, ka latviešu mediji paši nekad nebūtu aizstāvējuši to vai citu partiju, politiski saimniecisko grupējumu intereses. Jā, Ušakovs uzkrītoši bieži rēgojas t. s. krievu medijos. Un? Mēs arī esam pieredzējuši, ka daži politiķi un pašvaldību vadītāji ir regulāri intervējamie un atspoguļojamie.
Līdz ar to pareizāk būtu nevis naivi cerēt «pāraudzināt» Pirmo Baltijas kanālu vai Čas, bet ieguldīt resursus kvalitatīvu alternatīvu informācijas avotu krievu valodā izveidē. Tā ir pasaulē vispārpieņemta prakse - Krievija ir radījusi savus medijus angļu valodā, kas pasaulei sniedz alternatīvu skatījumu (vai cenzētu un pielakotu - tas ir cits jautājums). Rietumi, cenšoties mazināt islāmistu propagandas ietekmi uz musulmaņu priekšstatiem par Rietumiem, veido programmas arābu, farsi utt. valodās, nevis bezcerīgi mēģina panākt, ka, teiksim, Irānas televīzija beigs baidīt irāņus ar Lielo Sātanu.