«Problēma ar nacionālajiem reitingiem ir tā, ka tie beigās var salīdzināt universitātes, kuras nevajadzētu salīdzināt, izmantojot tos pašus kritērijus,» saka Times Higher Education pasaules universitāšu reitinga redaktors Fils Beitijs. Piemēram, dažās valstīs ir gan viena vai divas pasaules klases universitātes, gan mazākas augstskolas, kas fokusējas uz mācīšanu un dara to labi, bet nopietni nenodarbojas ar pētniecību.
Liela daļa akadēmiskās vides pārstāvju jau pauduši kritiku gan par Latvijas augstskolu reitinga kritērijiem, gan faktu, ka visas augstskolas nav salīdzināmas. Tomēr, pēc Rektoru padomes priekšsēža Arvīda Barševska domām, reitings «vairāk vai mazāk situāciju parāda». Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra uzskata, ka tas ir «produkts, kas aizpilda tukšumu», jo alternatīvas nav. Viņaprāt, studēt gribētājiem tas nav lietojams - ja cilvēks grib studēt arhitektūru, viņu neinteresē, kāda reitinga pozīcija ir, piemēram, Rēzeknes Augstskolai.