Lemberga - Sprūdža duelis, lai cik skaļš un publikai garšīgs, patiesībā nav pārsteigums. Ministrs noteikti nav aizmirsis viņam veltītos domes priekšsēdētāja asos, apzināti aizvainojošos izteikumus, savukārt tas, ka Sprūdžs kāro pēc Lemberga skalpa, vismaz aizkulisēs bija zināms jau kopš pavasara, attiecīgi nebija šoks pašam Lembergam.
Kāpēc tieši tagad? Lemberga apgalvojumi, ka ministra motivācija ir celt Reformu partijas (RP) zemo reitingu Ventspilī, nav nopietni kaut tāpēc, ka diez vai RP gatavojas tur pašvaldību vēlēšanās nopietni cīnīties. Cita lieta, ka vicošanās ar Lembergu noderēs partijai valsts mērogā - Latvijas sabiedrībā netrūkst ļaužu, kuriem t. s. oligarhu nolikšana pie vietas ir gana aktuāls jautājums. Lai cik, iespējams, auglīgs būtu RP citu ministru darbs, vēlētāju mobilizācijai Pavļuta vai Ķīļa paveiktais ir pārāk specifiska, grūtāk uztverama «tēma», savukārt plūkšanās ar visvareno Lembergu saprotama visiem.
Konflikts ar Lembergu RP izdevīgs arī kā preventīva nodrošināšanās pret iespējamām izmaiņām koalīcijā - ja kāds mēģinās «reformistus» abižot, viņi varēs teikt, ka partneri iet Lemberga pavadā, kas savukārt Vienotībai galīgi nav vajadzīgs.
Katalizators Sprūdža rīcībai droši vien ir arī labāka, ja tā var teikt, komunikācija ar Ģenerālprokuratūru, kas iepriekš, kad ministriju kontrolēja ZZS cilvēki, saprotami nedega vēlmē dalīties ar informāciju vai citādi sadarboties Lemberga «lietā». Un ja nu kārtis tā iekritušas plus iepriekš minētie argumenti, kāpēc gan neuzrīkot uguņošanu...
Amizantais šajā situācijā ir tas, ka konflikts ir izdevīgs arī pašam Lembergam, lai stiprinātu savu cietēja tēlu. Zināmā mērā spoguļattēls RP problēmām ar tēlu: domes priekšsēdētāja tiesāšanās peripetijas ir pārāk izstieptas laikā, pierastas un juridiski sarežģītas. Nu, kas tas par pretinieku - cilvēkiem neko neizsakoši prokuratūras pārstāvji... Savukārt Sprūdžs ir vesela «buķete» - asociējas ar Zatleru, «dullo» Ķīli, pats «lecīgs piena puika», «Rīgas kundziņš», kurš kašķējas ar «reālā darba darītājiem» pašvaldībās.
Kas tālāk? Kā teicis klasiķis Josifs Visarionovičs, varas noturēšana nākamajā dienā pēc revolūcijas ir tikpat svarīga kā varas iegūšana. Ikvienam Ventspili kaut cik zinošam indivīdam ir skaidrs, ka, pat ja Lembergu pēc pagaras stīvēšanās atstādinās, dome par jauno priekšsēdētāju ievēlēs, teiksim, viņa uzticamo līdzgaitnieku Gunti Blumbergu un reāli nekas nemainīsies. Un nemainīsies arī pēc pašvaldību vēlēšanām. Situāciju, kas Ventspilī veidojusies divdesmit gadu laikā, nevar izmainīt ar dažiem lēmumiem. To, pieļauju, saprot gan Lembergs, gan Sprūdžs. Līdz ar to šobrīd vērojamais atgādina jau pieminētā Staļina līdzgaitnieka, vēlāk ienaidnieka Ļeva Trocka uzstādījumu par permanento revolūciju, kurā pats process ir svarīgāks par sasniegto rezultātu.