Anetei un Agnesei, tāpat kā citiem ārzemju studentiem, par studijām Tartu Universitātē ir jāmaksā, bet, kā norāda jaunietes, studiju kvalitāte ļoti atšķiras no Latvijā pieredzētās. Tartu tik tiešām ir izpratne - ja students maksā, viņš par to dabū pretī labu produktu, izriet no Agneses teiktā. Piemēram, nesen viņa pieteica maģistra darba tēmu un saņēma pretī aicinājumu padomāt, vai viņa tiešām tā gribot sevi pozicionēt. Viņasprāt, Latvijā tāda tēma būtu apstiprināta bez iebildumiem. Arī Tartu Universitātes diploms, pēc studenšu domām, kotēsies augstāk nekā kādas Latvijas augstskolas diploms. Tā kā viņu kursā neesot vairāk kā 30 cilvēku, pasniedzēji daudz vairāk varot pievērsties katram studentam individuāli. Jāmācās esot krietni vairāk nekā Latvijā, taču visi nodotie darbi arī tiekot izlaboti un norādītas katra studenta stiprās un vājās puses. Nereti augstskolā viesojoties starptautiska līmeņa pasniedzēji, arī pašiem studentiem ir iespēja pavadīt noteiktu laiku ārzemju augstskolās. Anete un Agnese mācās programmā, kuru arī universitātes vadība uzskata par perspektīvu ārzemju studentu piesaistīšanai. Abu studenšu teiktais liecina, ka pagaidām tas izdodas, jo viņu kursā esot studenti no Kanādas, ASV, Nīderlandes, Somijas, Itālijas, Moldovas un Vācijas.
Anete norāda, ka esot jūtams -Tartu Universitāte gaida atgriezenisko saiti no studentiem pasniedzēju darba un studiju kursu vērtējumu veidā. Šim procesam tiekot pieiets ļoti nopietni, studenti pat netiekot pielaisti eksāmeniem, ja nedod atgriezenisko saiti. Tartu Universitātes akadēmisko lietu prorektors Martins Halliks norāda, ka vēl tiekot strādāts pie tā, lai studentu atsauksmes padarītu publiskākas: «Ja atgriezeniskā saite ir publiskāka, tai ir lielāks spēks panākt kādas izmaiņas.»
Savukārt Matīss Briedis, kurš studē Igaunijas Aviācijas akadēmijā, kurā studijas pirmie divi gadi cieši saistīti ar Tartu Universitāti, par studiju kvalitāti izsakās atturīgāk. Viņš pieļauj, ka tā pārāk neatšķiras no studijām Latvijā. Pilna laika ārzemju studentu esot salīdzinoši maz, arī pasniedzēji esot atšķirīgi - daži labi, par dažiem nekā laba nav ko teikt. Igaunijā puisis sāka mācīties, jo jau iepriekš, dzīvojot starp Valku un Valgu, vecāki viņu ielikuši igauņu skolā. Puisis apsvēris mācības Latvijā, bet, tā kā neesot bijis skaidrības par valsts atbalstu augstākajai izglītībai un «latvieši un politika ir kā govs lidmašīnā - visu laiku kašķēsies viens ar otru, bet nekad nesāks rīkoties», tad nosvēries par labu Igaunijai.