Pavisam nopietni pie šīs problēmas risināšanas ķērušies Ķekavas novadā. Latvāņi iekaro arvien jaunas teritorijas, atzīst Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika. Apzināts, ka šis augs izplatījies jau 94 zemes īpašumos. To saimniekiem izsūtītas vēstules ar aicinājumu iznīcināt latvāņus. No 1. jūlija līdz 1. septembrim plānots pārbaudīt šīs teritorijas, un vietās, kur nekas nebūs izdarīts, nākamajā gadā pašvaldība pati iecerējusi veikt šo augu apkarošanu, savukārt izdevumus par šo darbu veikšanu paredzēts piedzīt no īpašnieka. Čaklos saimniekus, kuri būs nopļāvuši latvāņus savā zemē, Ķekavas novadā iecerēts apbalvot, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 90% apmērā. Līdzīgi rīkojas arī Siguldas novada pašvaldība, kur šogad latvāņu apkarošanai atvēlēti 3000 latu, un to pļaušana un miglošana paredzēta deviņos privātīpašumos, kuru saimnieki līdz šim paši neko nav darījuši. Tas darīts arī iepriekš, un pēc tam pašvaldība cīnījusies, lai panāktu līdzekļu atgūšanu no zemju īpašniekiem. Kopā latvāņi konstatēti 681 hektārā zemes 251 īpašumā. Salaspils novadā šo augu apkarošana šovasar tiks veikta 22 ha teritorijā. Cēsu novada Vaivē latvāņi ieviesušies 700 ha platībā. Pašvaldība savas zemes sakopj, bet aptuveni 14 zemes īpašumos nekas netiek darīts, un būtu vajadzīgs valsts atbalsts, lai visas pagasta teritorijas atbrīvotu no latvāņiem, atzīst Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna. Arī citi pašvaldību pārstāvji norāda uz nepieciešamību piesaistīt ES finansējumu šādiem pasākumiem vai atrast iespēju atbalstīt latvāņu apkarošanu no valsts līdzekļiem. Taču līdz šim reāliem latvāņu iznīdēšanas darbiem valsts nauda nav atrasta.
Tikmēr arī valstij piederošajās teritorijās turpina plesties latvāņi, un apkārtējo zemes īpašnieku pūliņi tos apkarot līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Lai latvāņi tiešām tiktu iznīdēti, tie jāapkaro kompleksi visos zemes īpašumos, ir jābūt gribai to paveikt, zināšanām, kā to izdarīt, un naudai, par ko to īstenot, norāda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe. Latvijā latvānis aug 10 641 hektāra platībā, aptverot 98 novadus un pilsētas. Lielākā daļa no šīs zemes pieder fiziskām personām.
Šo problēmu ar valsts īpašumu atzīst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. «Valstij piekritīgā zeme ierakstīta zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas personas, un teorētiski Finanšu ministrijai būtu jāapsaimnieko zeme tādā kvalitātē, lai latvāņi tur neaugtu. Tā ir problēma, kas mums ir jārisina, kādā veidā valsts tiek galā ar savu īpašumu,» norāda J. Spiridonovs. Apzināts, ka lielas latvāņu audzes izveidojušās zem augstsprieguma elektropārvades līnijām. Lai risinātu latvāņu jautājumu, ministrija iecerējusi izstrādāt grozījumus vairākiem normatīvajiem aktiem.