Mans talants ir mērķtiecīga sevis un citu vadīšana, - šie reiz Imanta Kokara teiktie vārdi pilnā mērā attiecināmi arī uz profesora darbību konservatorijas virsdiriģenta amatā. Jo tieši Kokara laikā (t. i., no 1977. līdz 1990. gadam) mūzikas augstskolas dzīve pēc iepriekšējā perioda rimtā ritējuma uzņēma arvien straujākus apgriezienus. Katra iespēja - oficiāla vai neoficiāla - tika likta lietā, lai paplašinātu konservatorijas starptautiskās sadarbības iespējas gan ar Padomju Savienības, gan Eiropas valstu augstskolām: diriģenta mākslinieciskajā darbībā veidotie radošie kontakti, personiskais šarms, visām augstskolām tolaik pieprasītās internacionālās audzināšanas formas, paša izcīnītais, arī valdības institūcijās augstu vērtētais sabiedriskais prestižs. Tā rezultātā strauji plašumā vērsās konservatorijas studentu un mācībspēku līdzdalība Vissavienības un starptautiskos konkursos, koncertos, Baltijas studentu svētkos Gaudeamus, Baltijas republiku kamermūzikas festivālā, tāpat arī docētāju līdzdarbība starptautiskās žūrijās un daudzos citos mūziķu forumos. Turklāt jāuzsver, ka rosība skāra visas mūzikas kultūras nozares visā to plašajā krāsu varavīksnē: tiklab simfonisko, kā kamermūziku, tiklab profesionālās virsotnes, kā rūpes par reģionu amatierkolektīvu darbības rosināšanu, tiklab pasaules mūzikas vērtību apguvi, kā latviešu komponistu jaundarbu fonda bagātināšanu.
Un nevar neredzēt, ka šodien tik plaši izvērstajai, jau par ikdienu kļuvušajai Latvijas Mūzikas akadēmijas starptautiskajai sadarbībai, ar kuru esam ierakstījušies Eiropas un pasaules kultūras tautu orķestrī, sākums rodams XX gs. 70.-80. gados jeb Kokara laikā. Paldies, profesor, par šo izcili mērķtiecīgo sevis un citu vadīšanu!
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vārdā - profesore Ilma Grauzdiņa