Izlīdzināšanas fonds izveidots, lai mazinātu atšķirības starp Vācijas bagātākajām un mazāk turīgajām pavalstīm. Turīgās federālās zemes ik gadu fondam novirza miljoniem eiro. Kopš 1990. gada Bavārija, Hesene, Bādene-Virtemberga un Hamburga fondā iemaksājušas 128 miljardus eiro (89,96 miljardi latu). Līdz pat 2010. gadam, kad pavalsti skāra finansiālas problēmas, ievērojamas summas fondam novirzīja arī Ziemeļreina-Vestfālene, vēstīja laikraksts Suddeutsche Zeitung.
Lielākā fonda uzturētāja ir Hesene, kas vairāk nekā divu dekāžu laikā tajā iemaksājusi 38,465 miljardus eiro. Daudz neatpaliek arī Bavārija, kas iemaksājusi par diviem miljardiem mazāk, kā arī Bādene-Virtemberga, kuras fondam novirzītā summa ir par trim miljardiem mazāka. Savu iemaksu fondā veikusi arī Hamburga, kurai nācies šķirties no 5,2 miljardiem.
Publiskotie dati saniknojuši Bavārijas un Hesenes vadību, kas saņēmušas iemeslu, lai pieprasītu pārtraukt maksājumus izlīdzināšanas fondā. Abas pavalstis jau februārī varētu vērsties ar prasību Konstitucionālajā tiesā. Federālās zemes uzstāj, ka iemaksu sistēma ir neadekvāta, jo daļa pavalstu, kas fondā neiemaksā līdzekļus un saņem finanšu palīdzību no turīgākajām, šobrīd pašas jau ir gana bagātas, jo to iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā fonda uzturētājām.
Bavārija jau vasarā draudēja, ka gatavojas apstrīdēt iemaksu kārtību Konstitucionālajā tiesā, pārmetot, ka situācija, kurā «Bavārija viena pati maksā pusi no kompensācijām visai Vācijai», nav pieņemama.
Vislielākā ieguvēja no finanšu izlīdzināšanas ir Berlīne, kas saņēmusi 45 miljardus eiro.