Vēsturiskais notikums Latvijas profesionālajā boksā neapšaubāmi aizritēja to dienu traģisko notikumu ēnā. Briedis, kurš pats ikdienā strādā iekšlietu sistēmā, nenoliedza, ka nemitīgi, līdz pat izbraukšanai uz cīņas norises vietu sekojis līdzi notikumiem galvaspilsētā, bet uzvaru cīņā veltīja visiem nelaimē cietušajiem. Ringā Latvijas bokseris attaisnoja favorīta statusu un pierādīja savu pārākumu, un pirms sestā raunda čehs Šuda atteicās no tālākās cīņas. «Viņš no tālākās cīņas atteicās, jo neesot vairs redzējis ar vienu aci un negribējis riskēt. Viņu saprotu, jo tālāk jau pašam vien ar savu galvu un veselību būs jādzīvo. Diezin vai viņam par cīņu samaksāja tik daudz, lai šoreiz ietu uz visu banku,» Briedis kā bokseris kolēģa lēmumu izprata, lai gan atzina, ka tas liedzis viņam sevi pārbaudīt divpadsmit raundu cīņā. «Biju domājis pa īstam sākt boksēt tikai pēc sestā septītā raunda. Diemžēl sanāca tikai pieci.»
Latvijas boksera ilggadējais treneris Vasilijs Čerņigovs sarunā ar Dienu norādīja, ka cīņas iznākumu izšķīra sportistu atšķirīgais tehniskās sagatavotības līmenis. «Jau iepriekš teicu, ka vairāk kā sešu raundu nebūs. Čehs izvēlējās aizsardzības taktiku un gaidīja, kad Mairis atvērsies, lai mēģinātu trāpīt. Viņš centās izmantot savu spēcīgo sitienu ar labo roku, taču nepilnības tehnikā to neļāva,» treneris analizēja sportistu sniegumu. Briedis atzinās, ka no Šudas labās rokas sitiena gaidījis lielāku spēku, turklāt bažas radīja paša labās rokas stāvoklis. «Tā tikai pirms cīņas tika «sataisīta». Uztraucos, ka nebūs iespējas likt galdā savus galvenos trumpjus, taču atradām viņa vājo punktu, un pie tā arī strādājām.» Briedim roka esot savainota jau ilgu laiku, turklāt, tā kā pirms cīņas allaž nākas nomest svaru, lai iekļautos savā kategorijā, saites izžūstot un savainojums par sevi liekot manīt vairāk. «Tāpēc ļoti svarīga loma manā karjerā ir Marekam Osovskim, kurš to visu kontrolē,» Briedis Latvijas Olimpiskās vienības masierim piedēvēja neredzamā pelēkā kardināla lomu savos panākumos. Tāpat viņš izcēla treneri Čerņigovu, ar kuru kopā ir jau vienpadsmit gadu, un Sandi Kleinu, kurš divus gadus rūpējas par sportista fizisko sagatavotību.
Kā iepriekš Dienā jau rakstīts, izcīnītā čempiona josta IBA versijā ir tikai pakāpiens ceļā uz lielākiem panākumiem. Galvenais mērķis ir cīņa par kādu no čempiona jostām četru nozīmīgāko profesionālā boksa organizāciju Pasaules Boksa padomes (WBC), Pasaules Boksa asociācijas (WBA), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un Pasaules Boksa organizācijas (WBO) versijās. Visticamāk, tālākais ceļš Brieža profesionālajā karjerā arvien biežāk vedīs pāri Atlantijas okeānam, kur pirmā, ne tā veiksmīgākā pieredze gūta jau šovasar. Gūtās mācības tiks ņemtas vērā, turklāt nu jau Latvijas bokseri Amerikā uzlūkos kā sevi jau pierādījušu sportistu. «Pagaidām nākotni vēl ir grūti prognozēt, taču domāju, ka turpinājums būs amerikāņu ringā. Bokss ir sarežģīts ar to, ka jāpanāk, lai tevi ievērotu. Tikai tad var tikt tālāk,» treneris Čerņigovs atgādināja, ka boksa tirgus Amerikā un Eiropā tomēr ir divas ļoti atšķirīgas pasaules. Briedis piekrita tam, ka izcīnītajam titulam jākalpo par tramplīnu, lai sevi pierādītu Amerikas publikai.