gada, un arī šo projektu vairāk var uzskatīt par simbolisku žestu, jo šajā Saeimā to vairs nevar pagūt pieņemt. Taču, lai 10. Saeima varētu turpināt tā izskatīšanu, projekts būtu jāpieņem vismaz 1. lasījumā, bet arī tas vairs nav iespējams, jo nākamajā ceturtdienā notiks pēdējā 9. Saeimas sēde.
Vēlme atvērt 12 gadu nekustināto Pilsonības likumu priekšpēdējā Saeimas sēdē izraisīja opozīcijā esošās Tautas partijas deputātu neizpratni. Juridiskās komisijas priekšsēža vietnieks Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), kurš ir ievēlēts arī 10. Saeimā, Dienai atzina, ka, piesakot šos grozījumus, partijas tomēr ir nodemonstrējušas savu labo gribu. Viņš ir pārliecināts, ka nākamajā Saeimā grozījumi tiks iesniegti vēlreiz un varētu tikt pieņemti. Pret dubultpilsonības piešķiršanu neiebilst arī 10. Saeimā plaši pārstāvētais Saskaņas centrs, kura viens no līderiem Andrejs Klementjevs žurnālistiem atzina, ka SC gaida iespēju iesniegt par likumam arī savas iniciatīvas, piemēram, par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu tiem jauniešiem, kuri beiguši skolu ar latviešu mācību valodu. Dz. Rasnačs, būdams pārliecināts, ka Visu Latvijai!-TB/LNNK būs valdībā, atgādināja, ka koalīcijas līgums nosaka jautājumus, kas koalīcijā tiek pieņemti pēc vienprātības principa. To vidū ir arī grozījumi Pilsonības likumā. Līdz ar to opozīcijas iniciatīvas nevarētu gūt atbalstu, pieļauj Dz. Rasnačs.
Saeimas komisijām ceturtdien nodotie grozījumi Pilsonības likumā dod iespēju pretendēt uz dubultpilsonību Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas un kuri iegūst citas valsts pilsonību. TUz dubultpilsonību, pieņemot šo likumu, varētu pretendēt arī personas, kurām bija Latvijas pilsonība līdz 1940. gada 17. jūnijam un kuras, glābdamās no okupācijas režīma, atstājušas Latviju un šajā laikā naturalizējušās ārvalstīs, kā arī šo personu pēcnācēji. Līdzšinējā kārtība noteica, ka, neatsakoties no otras valsts pilsonības, uz Latvijas pilsonību nevarēja pretendēt personas, kas līdz 1995. gada 1. jūlijam nebija reģistrējušās Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Projekta iesniedzēji piedāvā svītrot šo ierobežojumu. Uz dubultpilsonību varēs pretendēt arī tie, kuri otras valsts pilsonību ieguvuši pēc laulībām ar citas valsts pilsoni.