Vitālijs ilgus gadus bija strādājis nelielā firmā, kas nodarbojas ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu tirdzniecību. Viņš bija vairumtirdzniecības vadītājs, kā arī laikraksta 5 minūtes preses izplatīšanas koordinators. Situācija, kad Vitālijs palika bez darba, bija nomācoša. Tobrīd ģimenes budžets bija ierobežots, remonts palicis pusratā.
Zināšanas darbam
Vitālijs mācījies divās augstskolās - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un Rīgas Politehniskajā institūtā -, bet nepabeidza: «Kā sākās vēsturiskais materiālisms, nevarēju nokārtot.» Aizgājis uz eksāmenu, kad jau sākās perestroika. Pasniedzēja, bijusī partijas biedre vaicājusi: «Nu, esat vēl partijas biedrs?» Eksāmenā tā pati pasniedzēja pārsteigta izsaukusies: «Vi čļen partiji? Da... Tak vi ješčo ņe perestrojiļis?»* Gadu iepriekš pasniedzēja bija izsaukusies, ka Vitālijs esot disidents, ka viņam vajag cietumā sēdēt, bet pēc tam pati «pārkārtojās no marksisma uz kapitālismu». Vitālijs atbildējis - nu tad mācieties paši...
Tiesa, dzīve Vitāliju piespiedu pie mācībām atgriezties. Reģistrējies bezdarbniekos, viņš pieteicās piecu mēnešu mācību kursos, kurus finansē Eiropas Sociālais fonds. Mācības - 960 stundu - pusotra mēneša laikā notika Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, sagatavojot speciālistus uzņēmumiem Grindeks, Biolar, Silvanols un Olainfarm, kas ražo medikamentus un ķīmiskos preparātus. Pēc kursiem, kuros bezdarbnieki saņem «ķīmisko procesu tehniķa» diplomu, uzņēmumi garantē darbu vismaz trīs mēnešus. Vitālijs ticis darbā uzņēmumā Grindeks par reaktora operatoru un strādā jau kopš pirmās februāra dienas.
Latiņa jātur augstu
Vitālijs atzīstas, ka sākumā bijis grūti mācīties: «Man traucēja universitātes izglītība. Programma kursos veidota, lai ikviens cilvēks ar vidējo izglītību spētu apgūt mācību programmu.»
Tajā pašā laikā viņš kursos bijis starp labākajiem, piemēram, vienīgais eksāmenos saņēmis deviņas balles. «Kauns būtu, ja ar manu darba pieredzi un zināšanām es nolaistu latiņu zemāk. Vajag tikai gribēt, bet bija daudzi, kas nepabeidza,» norāda Vitālijs un zina stāstīt, ka sākotnēji bija iecere veidot grupu no piecdesmit cilvēkiem, dalībai piekrita 33, bet reāli ieradās 27. Pēc ekskursijas uzņēmumā un iepazīšanās ar darba specifiku kursos palikuši vairs tikai 15 mācīties gribētāju. Tad izrādījās, ka daži no grupas tikai praktizē sistēmu - pusgadu mācās kursos, saņem Ls 70 stipendiju, bet pēc tam neslēdz līgumu ar uzņēmumu, dodas nākamajos kursos un atkal saņem stipendiju.
Nenovērtē iespēju
«Diemžēl daudzi cilvēki šādos kursos mācās stipendiju dēļ, nevis lai iegūtu pastāvīgu darbu,» atzīst Vitālijs. Tiesa, kāds cilvēks, iebilstot pret ierobežoto kursu izvēli, Dienai arī norāda: «Kam man frizieru kursi, ja es zinu, ka šajā profesijā nekad nestrādāšu? Kursi ir liela valsts naudas izmešana vējā dažām firmām, kas nodarbojas ar apmācību.»
«Ir arī tādi, kuri deviņus mēnešus atstrādā, lauž darba attiecības un atkal dodas uz bezdarbniekiem, lai saņemtu pabalstu,» pauž Vitālijs un piebilst, ka viņu gan viss apmierina, pat darbs nakts maiņā. «Atkarībā no procesiem cehā, tehnoloģiju lietošanas, cilvēku resursiem Grindekā ir dažādu maiņu skaits. Manā iecirknī ir triju maiņu darbs. No jaunības maz guļu.» Viņu apmierina solītā alga, gandarī arī piemaksas par nakts maiņām.
*«Vai esat partijas biedrs? Jā... Un jūs vēl neesat pārkārtojies?» (krievu. val.)