Pašvaldību vēlēšanas aizvadītas. Politiķi skaidrojas, kāpēc sanāca tā un nesanāca citādi. Un - ka zaudējums nemaz nav zaudējums. Eksperti sacenšas izskaidrojumos, ka tieši tādu rezultātu ir paredzējuši. Vēlētājs pie sevis pārdomā - kas nu ir sadarīts…
Vai ir lieli pārsteigumi? Laikam jau lielākais pārsteigums ir tas, ka lielu pārsteigumu nav. Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai turpinās valdīt Rīgā arī turpmākos četrus gadus. Pavirša aritmētika rāda, ka par saskaņiešiem var būt nobalsojusi arī vismaz ceturtā daļa no balsojošajiem latviešiem Rīgā. Turklāt daudzi balsojuši tā kaunīgi, jo aptaujās pie vēlēšanu iecirkņiem savu izvēli nav gribējuši paust. Ievēlēto personu saraksts arī parāda, ka biļetenos nav notikusi «etniskā tīrīšana», ko daži paredzēja. Saskaņa ir audzējusi savi ietekmi arī citur Latvijā - ne tikai uzvarējusi Rēzeknē, bet būs arī plašāk pārstāvēta Daugavpilī, Liepājā un vēl citās vietās. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā saucamā latviskā gala politiskajai elitei nupat jāsāk nopietni domāt - ko ar Saskaņu iesākt. Skaidrs, ka ar cepurēm viņus nenomētāsi. Ar vēlētāju kaunināšanu Saskaņas atbalstītāju skaitu nesamazināsi. Un plika kremļaloģija nestrādā…
Audzējusi savu pārstāvniecību pašvaldībās arī Nacionālā apvienība (NA). Un tas ir labs jautājums - vai tas ir tāpēc, ka nacionālāku vēlētāju skaits ir pieaudzis, vai arī tāpēc, ka NA valdībā tomēr ir spējusi parādīt, ka nav tāda prasta viena jautājuma partija, bet plēšas arī par citām lietām - sociālie jautājumi, demogrāfija, uzņēmējdarbība… Un arī Baiba Broka Rīgā savā nacionālās jūsmības retorikā bieži bija piezemētāka un racionālāka nekā Sarmīte Ēlerte. Un tā bija kā medusmaize «kautrīgajam» latviešu nacionālistam.
Kas attiecas uz Reformu partiju, tad es neesmu starp tiem, kas uzskata, ka šīs pašvaldību vēlēšanas ir tās absolūts gals. Tikai ir skaidrs, ka galvenā reforma, par ko šai partijai tagad ir jādomā, - tā ir pašas partijas reformēšana. Vēlēšanas Liepājā parāda, ka kaut ko partija vēl var. Bet laika secinājumiem un rīcībai nav daudz.
ZZS rezultāti savukārt pierāda, ka tā nav tā partija, kuru nosit gar zemi būšana opozīcijā nacionālā parlamenta līmenī. Un tas lieku reizi parāda, cik partijām ir svarīgi audzēt un speciāli lolot savus reģionālos atbalstu tīklus.
Kas attiecas uz Vienotību, tad es te labāk pieklājīgi noklusēšu. Es domāju, šīs partijas rindās ir pietiekami daudz intelektuālā spēka, lai varētu izdarīt pareizos secinājumus. Un nav jau tik svarīgi tagad, kā vienotībnieki savus rezultātus skaidro publikai, daudz svarīgāk - kā viņi izskaidro to paši sev. Nu kaut vai aiz slēgtām durvīm.
Bet viens secinājums pēc notikušajām vēlēšanām kopumā tomēr uzprasās. Acīmredzami vēlētājs kļuvis tāds praktiskāks un šobrīd ir vairāk norūpējies par zīli savā rokā, nekā par medni kaut kur kokā. Tā kā, mīļie politiķi, ķeselējiet vien zīles savām vācelītēm, lai ir ko piedāvāt nākamajām Saeimas vēlēšanām.